Dēvēju sevi par panku princesi! Mākslinieces Envijas stila noslēpumi 2
Andris Tiļļa, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”
“Mode nav vienkārši apģērbs, tas ir jaunradē veidots māksliniecisks tēls, arī vērtīgs komunikācijas veids, ar kuru paust savu attieksmi, nostāju. Kādu brīdi vari ģērbties klasiskāk vai ikdienišķāk, vai pat nevīžīgāk, taču tik un tā no sava ģērbšanās rokraksta vaļā netiksi…
Līdzīgi jau ir arī glezniecībā, katram savs domāšanas veids, piemēram, man tīk atklāt lietas, parādības no dažādiem skatpunktiem,” skaidro māksliniece Envija, kura šogad beigs Mākslas akadēmiju.
Tikko viņas gleznu izstāde bija skatāma galerijā “Māksla XO”. “Kādu laiku sevi dēvēju par panku princesi, taču būtībā no pankiem esmu tālu, jo man ir mājas, daudz nedzeru…” viegli ironizē Envija.
Viņa gan piebilst, ka esot migrētāja – dzimusi Rīgā, bērnību pavadījusi Apšuciemā, dzīvojusi arī Pierīgā.
Aizsargkrāsas kokvilnas kleita sākotnēji bijusi paredzēta radu kāzām, taču, tā kā mamma iebildusi, palikusi nepabeigta, šogad pārveidota, tā noderējusi, lai uzpostos savas izstādes atklāšanā.
Ādas jostas somiņa – no vietējā zīmola “Butterman”, stulma zābakus uzdāvinājis viņas līgavainis, arī radoša personība. Uzkrītošs ir viņas kreisās rokas tetovējums, tajos savu rakstu veidojis arī scenogrāfs Kristians Brekte.
Jā, un kur nu vēl baltie nadziņi, kas kontrastē ar melnajiem zīmola “Karl Lagerfeld” ādas cimdiem… “Tos iegādājos tāpēc, ka man ģimenes lokā vairākiem ir vārds Kārlis!
Arī nobružātai ādas jakai ir stāsts – pusaudzes gados valkāju pati, tad radi, viņu bērni, nu atkal es. Re, ko nozīmē laba dabiskā āda! Cik dzīves ciklu!”
