Monika Zīle: Liekas, “Par” galvasgals joprojām nav sapratis, kāpēc palika aiz strīpas 9
Monika Zīle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Reizēm šķiet, ka varas ābola kumosu nokodušie visos cilvēkos redz savus parādniekus.” Žans de Labrijērs, 17. gs. franču domātājs
Jāteic, līdz pat šai ziemai biju pārliecināta, ka I. Ilfa un J. Petrova satīriskā romāna “Divpadsmit krēsli” epizode, kur bijušais aristokrāts Kisa Vorobjaņinovs uz ielas lūdz žēlastības dāvanas, ir tikai grāmatas ekranizējumos izspēlēta. “Je ne mange pas six jours…* Geben mir sie, bitte, etwas Kopejek auf dem Stück Brot. ** Iedodiet kaut ko bijušajam valsts domes deputātam,” – šo tekstu izrunājot, visi lomas atveidotāji līdztekus situācijas traģikomismam lika saprast, cik briesmīgi neērti jūtas sev skanīgo titulu piesavinājušais ubagotājs.
Tādus nelaimes putnus diemžēl gadās redzēt arī šodien, taču nebija dzirdēts, ka līdzjūtības raisīšanai un maciņu atvēršanai kāds izmantotu piederību politikas jomai un uz tās balstītu akūto vajadzību.
Bet! – kā, zīmīgu pauzi ieturēdams, mēdza sacīt viens bijušais Ministru prezidents, – kaut kas vienmēr notiek pirmoreiz, politisku diedelētāju priekšnesumus ieskaitot.
“Mums vajadzīgs Tavs atbalsts! Ziedo! Mēs esam jauna ceļa sākumā, jo turpināsim politisko darbību paši – bez apvienības. Lai šo ceļu ietu, vajadzīgs atbalsts – mums nepieciešami ziedojumi,” tā skan tviterī publicētā politiskās kustības “Par” uzruna.
Bez aplinkiem tamborētas iežēlināšanas “je ne mange” stilā, skaidri un nepārprotami: dodiet, mums vajag! Striktās prasības papildinājumam izmantota, paristuprāt, tautlaviskas dziņas atraisoša ilustrācija – sievietes tēls un dzejnieces Aspazijas daiļrades rindiņa: “Ak, tik vienu karstu sirdi, kura nākotnei vēl tic!”
Uzsaukuma autorus nemulsina, ka buberts un sālīti gurķi servēti vienā šķīvī – kustība “Par” vienmēr uzsvērusi piederību liberāļiem, bet Raiņa dzīvesbiedre balstījusi sociāldemokrātus –, taču šīs pretrunas dēļ tekstu varētu pieciest.
Klaji bezkaunīga diedelējuma nokrāsu tam piešķir fakts, ka cauri 14. Saeimas vēlēšanu sietam ar blīkšķi izkritusī politisko partiju apvienība “Attīstībai/Par” no valsts budžeta gadā dabū 290 000 eiro.
Tiesa, pēc apvienības sadalīšanās naudas pīrāgs griežams trijās daļās, kumosu piešķirot arī politiskajā aliansē ietilpušajai partijai “Izaugsme”, un nav zināms, kā sašķēlēti šogad jau izņemtie 145 000.
Tomēr, no jebkura leņķa skatoties, ziedojumu prasībai ir ļoti neētiska piegraša. Jo sevišķi uz tā fona, kuru veido Krievijas iebrukums Ukrainā un cik sirsnīgi mūsu cilvēki cenšas palīdzēt agresijā cietušajiem.
Liekas, “Par” galvasgals joprojām nav sapratis, kāpēc palika aiz strīpas. Marija Golubeva pie katras izdevības stāsta, cik laba iekšlietu ministre bijusi, un Daniels Pavļuts turpina lepoties ar savu prasmi iztērēt veselības aprūpes jomai piešķirtos miljonus tā, ka uzlabojumu nav.
Ar šiem “nopelniem” partija acīmredzot gatavojas startēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās 2024. gadā, un mundiera pogu spodrināšanai vajadzīgi papildu līdzekļi.
Pēc visa spriežot, nesenais politiskais partneris “Latvijas attīstībai” nav tas labsirdīgais samarietis, kurš partiju atbalstam piešķirto naudas deķi ļaus bijušajiem “laulātajiem” vilkt uz savu pusi. Tā ka “geben mir sie…”!
* Es neesmu ēdis sešas dienas. (franču val.)
** Dodiet man, lūdzu, kādu kapeiku gabalam maizes. (vācu val.)
