Dīvaina īpatnība, kas nav nejaušība… Kāpēc senajām statujām nav degunu? 22
Dace Bumbiere, “Planētas Noslēpumi”, AS “Latvijas Mediji”
Viena no dīvainākajām seno ēģiptiešu statuju īpatnībām ir tā, ka lielākajai to daļai nav degunu, ieskaitot arī Lielo Sfinksu, kas izgūlusies Gīzas plato iepretim Lielajām piramīdām. Vēl gluži nesen pat visautoritatīvāko arheologu un vēsturnieku saimē bija ne mazums tādu, kuri tam nepiešķīra praktiski nekādu vērību. Sak, tie taču tik seni darinājumi, ka nemaz nevarēja līdz mūsu dienām saglabāties ideālā stāvoklī.
Fakts, ka tomēr ļoti bieži dažādās vietās izrakumos atrod Senās Ēģiptes statujas bez deguniem, pamudinājis Bruklinas muzeja līdzstrādnieku Edvardu Blaibergu aizdomāties, ka šim fenomenam tomēr ir kāds alternatīvais skaidrojums. Un pētnieks par pārsteigumu sev un citiem konstatēja, ka statuju degunu sakropļošana, izrādās, bijis apzināts vandalisma akts, ko veikuši senatnes pieminekļu aplaupītāji.
Atminējums slēpjas seno ēģiptiešu ticējumos par to, ka skulptūras un citi mākslas priekšmeti ir savdabīgi “portāli” uz aizkapa valstību un ka mirušo gari pa tiem var iekļūt mūsu realitātē un bargi sodīt ikvienu, kurš būs uzdrošinājies apgānīt faraonu dārgumu glabātavas. Gadījumā, ja sabojā kādu statujas ķermeņa daļu, tad arī gars zaudē to pašu un attiecīgi vairs nespēj nevienam nodarīt nekādu ļaunumu.
Tādējādi, nolaužot statujām degunus, kapeņu aplaupītāji mēģinājuši izdarīt tā, lai atnācēji no viņpasaules nespētu paelpot un līdz ar to arī uzturēties dzīvo cilvēku pasaulē. Protams, viņiem bijis pilnībā vienalga, ka tādējādi sabojāts daudz praktiski nenovērtējamu pagātnes artefaktu.
