Foto – LETA

Igauņu laikraksts “Eesti Ekspress” publicējis interviju ar Valdi Dombrovski, kurā Latvijas ekspremjers apgalvo, ka Latvijas attīstībai nepieciešami imigranti, kā arī slavējis ideju par uzturēšanās atļauju dalīšanu investoriem, jo tā valsts ekonomikā esot ienesusi investīcijas 700 miljonu eiro apmērā. Likumsakarīgi, ka šīs viņa atklāsmes kāri tvēruši un pārpublicējuši Latvijas krieviski rakstošie izdevumi.

Dombrovskis gan skai-dro, ka viņš tā gluži neesot teicis: “Tā ir brīva interpretācija. Intervijā teicu, ka Latvijai nepieciešama imigrācijas politika, lai mēs tāpat kā citas valstis spētu savai ekonomikai piesaistīt kvalificētu darbaspēku. Pašreiz mums tādas īstas, skaidras imigrācijas politikas nemaz nav. Tādēļ nepieciešama diskusija, vai mēs vispār vēlamies imigrantus, ja vēlamies – tad kādus un kā viņus piesaistīt.” Savukārt, runājot par uzturēšanās atļauju dalīšanu nekustamā īpašuma pircējiem, ekspremjers uzsvēris, ka šādā veidā atļaujas saņēmuši aptuveni 6000 cilvēku, kas esot tikai aptuveni desmitā daļa no kopējā uzturēšanās atļauju saņēmēju skaita – ap 60 000 cilvēku: “Tādēļ dīvaini, ka mēs tik ļoti debatējam par šiem 6000, bet neinteresējamies par atlikušajiem 54 000.” Viņš arī nesniedza skaidru atbildi uz jautājumu, vai “Vienotība” joprojām uzskata par saistošu pērn parak-stīto frakciju vienošanos par kvotu noteikšanu uzturēšanās atļauju izsniegšanai – šis jautājums būšot jārisina parlamentā, ņemot vērā arī Valsts prezidenta Andra Bērziņa izteiktos iebildumus. Atgādināšu, ka prezidents grozījumus Imigrācijas likumā nodevis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai. Saeima darbu pie šā likumprojekta plāno atsākt aprīlī.

To, ka Latvija sāk izjust kvalificēta darbaspēka trūkumu un tas traucē investīciju piesaistei, apstiprina arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) novērojumi. “Pat ja Latvijā šobrīd kāds vēlētos atvērt rūpnīcu, kurā būtu desmitiem tūkstoši darba vietu, to izdarīt būtu neiespējami. Latvijā nav atbilstoši kvalificētu cilvēku,” šonedēļ intervijā Latvijas Radio teicis LIAA vadītājs Andris Ozols. Taču interesanti, ka pirmais risinājums politiķu prātos ir robežu atvēršana viesstrādniekiem, nevis, piemēram, bezdarbnieku pārkvalifikācija, emigrējušo tautiešu atgriešana vai galu galā dzimstības veicināšana. “Pirmais resurss, ko jācenšas piesaistīt, ir mūsu pašu aizbraucēji un tieši viņiem šīs darba vietas jāreklamē. Taču vienlaicīgi jāstrādā arī pie imigrācijas politikas. Ja uzņēmējiem ir nepieciešams kvalificēts darbaspēks, bet mēs viņiem neļausim to piesaistīt, tad šie uzņēmēji var gluži vienkārši izšķirties investēt citās valstīs – tādās, kuras gatavas nodrošināt kvalificētus cilvēkus. Tādā veidā mēs riskējam ne vien neradīt jaunas darba vietas, bet arī pazaudēt jau esošās.” Dombrovskis īpaši uzsvēra, ka neesot domāta nekāda masveidīga imigrācija, tādēļ bažām par drošību vai papildu spriedzi sabiedrībā, viņaprāt, nebūtu īsta pamata.

Dombrovskim varētu piekrist, ka vienota imigrācijas politika Latvijai tiešām ir nepieciešama, taču būtiskākais jautājums – kāds būs šīs politikas saturs. “Saskaņas centrs” iestājas par dur-vju atvēršanu viesstrādniekiem, un, kā redzam, šajā virzienā arvien vairāk nosliecas arī “Vienotība”, kamēr Nacionālā apvienība uzstāj uz maksimāli stingriem imigrācijas ierobežojumiem un koncentrēšanos uz dzimstības veicināšanu. Lai nesaasinātu situāciju koalīcijā, pašreizējās valdības deklarācija šo neērto jautājumu gandrīz ignorē. Dokumentā atrodama vien apņemšanās stingri kontrolēt imigrāciju no trešajām valstīm un mazināt nelegālo imigrāciju.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, kopš 2009. gada uz ilgstošu palikšanu (vismaz viens gads vai ilgāk) Latvijā pārcēlušies 31 279 ārzemnieki. Īpaši straujš lēciens bijis pēc 2010. gada, kad spēkā stājās grozījumi Imigrācijas likumā, kas ļāva termiņuzturēšanās atļaujas saņemt arī investoriem un nekustamā īpašuma pircējiem.