Drons – no ekstravagances par palīgu meža apsaimniekošanas darbos 2
Ingrīda Mičāne, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Meža apsaimniekošana bez jaunākajām tehnoloģijām šodien vairs nav iedomājama, tās tiek izmantotas pilnīgi visos procesos. Tie ir gan satelītattēli, gan īpašas programmatūras, datu analīze un vesela virkne citu tā dēvēto ģeotelpisko tehnoloģiju (GEO).
Viens no pēdējo gadu populārākajiem jauninājumiem ir bezpilota gaisa kuģi jeb droni, kas no ekskluzīvas un ekstravagantas ierīces nu kļuvusi par neaizstājamu palīgu mežsaimniekam. Valsts mežos dronus lielākoties pielieto meliorācijas sistēmu un potenciāli bojātu audžu apsekošanā, mežizstrādes kvalitātes noteikšanā, augsnes sagatavošanā, kā arī latvāņu izplatības novērošanā.
Noder visur
“Šiem darbiem tiek izmantoti automātiskie lidojumi – drons lido pa iepriekš sagatavotu lidojuma maršrutu, kura laikā tiek fotografēta konkrētā teritorija. Apstrādājot šos datus, tiek iegūta konkrētās teritorijas ortofotokarte, kuru pētot iespējams iegūt nepieciešamo informāciju,” stāsta AS “Latvijas valsts meži” (“LVM”) Bezpilota gaisa kuģu ekspluatācijas daļas vadītājs Kārlis Linde, piebilstot, ka dronus izmanto arī ugunsgrēku seku apsekošanā. Droni ir aprīkoti ar tajos iebūvētām termokamerām, kuru izmantošana ideāli ļauj noteikt vietas, kur pēc ugunsgrēka nodzēšanas vēl notiek gruzdēšana zemsedzē. Šādas vietas vizuāli ar neapbruņotu aci ir teju nepamanāmas, tāpēc ar termokameru aprīkots drons ir ideāls palīgs to konstatēšanai.
Kopumā “LVM” rīcībā šobrīd ir jau 77 droni (galvenokārt izmanto kompānijas “DJI” ražotos “Mavic 2” modeļus) un šogad plānots iegādāties vēl vairākus. Attiecīgi pieaugs arī dronu vadītāju jeb pilotu skaits. Patlaban uzņēmumā tālvadības pilota apliecību ir ieguvuši jau vairāk nekā 280 darbinieki. “Apmācības var apgūt “LMT” vai Transporta un sakaru institūtā, tās ir par maksu. Civilās aviācijas aģentūra ir izveidojusi portālu, kurā apmācības pieejamas bez maksas. A1/A3 kategorija ir pamats, kas jāapgūst visiem, kas vēlas nodarboties ar drona izmantošanu,” teic Kārlis Linde.
Jāpiebilst, ka arī privāto mežu īpašnieki iegādājas dronus savām vajadzībām, jo tie vairs nemaksā dārgi – dronu iespējams nopirkt, sākot no 500 eiro. Bet, ja nav vēlme pašam ar to nodarboties, ir iespējams paņemt ārpakalpojumu – Latvijā ir vairāki uzņēmumi, kas piedāvā veikt lidojumus ar dronu dažādām vajadzībām.
Gan profesionāļiem, gan saimniekam
Līdzās droniem “LVM” izmanto virkni citu ģeotelpisko tehnoloģiju. Piemēram, ar mobilo lietotni “LVM GEO” tiek gan skatīti dati no uzņēmumu datu-bāzēm, gan sūtīti darba uzdevumi ar telpiskiem datiem, gan ievākti dati par mežā redzamo.
“Ģeotelpiskās tehnoloģijas izmanto visu darbu plānošanā, izpildē un kontrolē neatkarīgi no tā, vai esi mežā ar mobilo telefonu vai atrodies birojā pie datora,” tā “LVM” struktūrvienības “Biznesa sistēmu risinājumi” direktors Māris Kuzmins. Jautāts, vai šādas tehnoloģijas paredzētas arī meža īpašniekam bez specifiskām zināšanām, viņš atzīst, ka lielākie un sarežģītākie risinājumi tiek izstrādāti profesionāļiem, tomēr ļoti daudz cilvēku strādā arī publiski bez maksas pieejamiem risinājumiem.
“Piemēram, “LVM GEO mobile” lietotne vai https://lvmgeo.lvm.lv interneta vietne, kurā arī ir vienuviet pieejams ļoti plašs datu klāsts, visu veidu telpiskā informācija no dažādām organizācijām un arī no “LVM”. Jebkuram iedzīvotājam, kas dodas dabā, būtu ļoti svarīgi izmantot mobilo lietotni, lai ērti orientētos, noteiktu atrašanās vietu un apskatītu telpisko informāciju, kas apraksta apkārt redzamo.
Publiski pieejamie risinājumi ir bezmaksas. Tomēr tie ģeotelpiskie risinājumi, kurus izstrādājam saviem klientiem, var izmaksāt arī daudzus desmitus tūkstošus eiro, viss ir atkarīgs no tā, kas ir nepieciešams. Jo plašākas ir vajadzības un sarežģītākas izstrādes jāveic, jo dārgāk tas izmaksās. Jāņem vērā, ka šobrīd jebkādas informācijas tehnoloģiju izstrādes ir ļoti dārgas, tāpēc ir jāmeklē veidi, kā strādāt ar brīvpieejas bezmaksas risinājumiem. Arī ģeotelpisko tehnoloģiju jomā ir pieejama dažāda programmatūra, kā arī ģeotelpiskie dati, atliek tikai iemācīties ar šiem resursiem strādāt,” tā Māris Kuzmins.
Bet, jautāts par ģeotelpisko tehnoloģiju potenciālu, viņš atzīst – tas ir milzīgs. Nepieciešamas tikai zināšanas, iztēle un vēlme šajā virzienā strādāt, un, protams, veids, kā šo tehnoloģiju attīstību finansēt. “Attīstoties gan tālizpētes virzienam, piemēram, satelītattēlu kvalitātei, to pieejamībai un veidiem, kā tos iespējams apstrādāt, gan bezpilota gaisa kuģu iespējām un ar tiem ievākto datu veidiem vai attīstoties atvērtā pirmkoda programmatūrai, ar katru gadu rodas arvien plašākas iespējas radīt arvien jaunus ģeotelpiskās informācijas risinājumus.”
Publikācija tapusi sadarbībā ar Meža attīstības fondu.
