Drošības budžets nogādāts Saeimā 0
Ievērojot tradīciju, finanšu ministrs Jānis Reirs (“Vienotība”) vakar personīgi nogādāja Saeimā nākamā gada budžeta projektu un nodeva to parlamenta priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces (NA) rokās.
Ministrs uzsvēra, ka valdība ir spējusi nodrošināt finansējuma pieaugumu ļoti daudzām jomām, bet vislielākā uzmanība šoreiz esot pievērsta Latvijas iekšējai un ārējai drošībai.
“Patiešām smagāks nekā pagājušogad,” vēsturisko budžeta portfeli novērtēja spīkere un nodeva to tālāk Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājam Kārlim Šadurskim (“Vienotība”). Mūrniece pauda gandarījumu, ka vienlaikus ar finansējuma pieaugumu valsts drošībai, minimālās algas un neapliekamā minimuma palielināšanu nākamā gada budžets iezīmē arī pavērsienu nodokļu progresivitātes virzienā. Tostarp tā sauktā solidaritātes nodokļa ieviešanu, kas algām virs 4000 eiro paredz proporcionāli līdzīgus nodokļu maksājumus kā cilvēkiem ar zemākiem ienākumiem. “Šis solis bija jāsper jau sen, un es ceru, ka mēs virzīsimies uz progresīvo ienākuma nodokli,” sacīja Saeimas priekšsēdētāja. Vienlaikus politiķi prognozēja, ka tieši solidaritātes nodoklis varētu raisīt vislielākās deputātu debates, jo pret to iebilst gan atsevišķi sociālie partneri, gan spēcīgi lobiji. Gan ministrs Reirs, gan Budžeta komisijas vadītājs Šadurskis uzsvēra, ka šis nav vēlēšanu gads, tādēļ ir cerība, ka deputāti budžetam varēs pieiet rūpīgāk, izvairoties no priekšvēlēšanu populisma riska.
Tradīciju personiski nogādāt budžeta likumprojektus no Finanšu ministrijas uz Saeimu 1997. gadā aizsāka toreizējais finanšu ministrs Roberts Zīle, ziedojot tam savu portfeli, kas joprojām tiek izmantots šim nolūkam. Nesen gan nācies nomainīt zeltīto plāksnīti, uz kuras tiek iegravēti to finanšu ministru vārdi, kuru vadībā konkrētais budžets tapis. Reirs ir jau devītais finanšu ministrs, kurš turpina šo tradīciju. Savukārt pirms dažiem gadiem politiķiem radās paradums katram budžetam dot kādu iesauku – mums bijis gan “konsolidācijas budžets”, gan “attīstības budžets”. “Šo varētu saukt par mūsu iekšējās un ārējās drošības budžetu, jo tieši šīm jomām pievērsām vislielāko uzmanību,” sprieda finanšu ministrs.
Budžeta projekts paredz, ka nākamgad ieņēmumi būs 7,37 miljardi eiro, bet izdevumi – 7,65 miljardi eiro. Salīdzinājumā ar 2015. gada plānu ieņēmumi pieauguši par 114,2 miljoniem eiro, bet izdevumi – par 183,2 miljoniem. Iekšzemes kopprodukta (IKP) prognoze 2016. gadam ir noteikta 26,13 miljardi eiro.
Budžetu un to pavadošo likumprojektu paketi Saeima komisijām varētu nodot nākamnedēļ, pirmajā lasījumā deputāti to varētu skatīt 3. novembrī, bet otrajā un galīgajā lasījumā – 30. novembrī.
