Dzegužkurpītes tirgot nedrīkst! 0
Nelielā ziedu tirdzniecības vietā Rīgas centrā ievēroju, ka līdztekus puķēm tiek pārdotas dzegužkurpītes. Manuprāt, tas ir Latvijā aizsargājams augs. Vai tiešām dzegužkurpītes drīkst tirgot, un par to nepienākas sods? JANĪNA RĪGĀ
Dzegužkurpīte (dzeltenā, asinssarkanā, Baltijas, Fuksa, plankumainā, Rusova, stāvlapu) ir iekļauta īpaši aizsargājamo sugu sarakstā – Ministru kabineta “Noteikumu par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu” 1. pielikumā.
Sugu un biotopu aizsardzības likumā teikts, ka ir aizliegta īpaši aizsargājamo sugu augu, sēņu un ķērpju vai to daļu (visās attīstības stadijās) lasīšana, noplūkšana un izrakšana, dzīvotņu postīšana, kā arī savvaļā ievāktu augu audzēšana, kolekcionēšana, transportēšana, dāvināšana, pārdošana vai mainīšana, piedāvāšana pārdošanai vai apmaiņai.
Īpaši aizsargājamo sugu augus atļauts iegūt tikai atsevišķos gadījumos:
1) savvaļas faunas un floras aizsardzības un biotopu saglabāšanas interesēs;
2) lai nepieļautu nopietnu kaitējumu, it īpaši labībai, mājlopiem, mežiem, zivjsaimniecībai un ūdeņiem, kā arī citiem īpašuma veidiem;
3) lai nodrošinātu sabiedrības veselības aizsardzības, drošības vai citas sevišķi svarīgas intereses, arī sociālās vai ekonomiskās intereses, un videi primāri svarīgas labvēlīgas pārmaiņas;
4) lai izpētes un izglītības nolūkā atjaunotu īpaši aizsargājamo sugu populācijas un reintroducētu (ievestu un ieaudzētu) attiecīgās sugas, kā arī veiktu šā mērķa sasniegšanai vajadzīgās pavairošanas darbības, tostarp augu mākslīgo pavairošanu;
5) atsevišķu īpaši aizsargājamo sugu indivīdu iegūšanai vai turēšanai stingri kontrolētos apstākļos, izlases veidā un ierobežotā apjomā atbilstīgi Dabas aizsardzības pārvaldes noteiktajiem limitiem.
Jebkurai personai, arī valsts vai pašvaldības iestādei, kas lūdz piemērot šos izņēmumus, t.i., lai saņemtu atļauju, jāiesniedz Dabas aizsardzības pārvaldē informācija, norādot sugu, uz kuru attiecas izņēmums, šā izņēmuma iemeslus, tostarp riska veidu, izvērtētās alternatīvas un izmantotos zinātniskos datus, kā arī laika un vietas apstākļus, kādos piemērojams izņēmums, un citus izņēmuma piemērošanas nosacījumus.
Par normatīvajos aktos noteikto sugu un biotopu aizsardzības prasību pārkāpšanu privātpersonām var uzlikt naudas sodu no 15 līdz 700 eiro, bet juridiskajām personām – no 70 līdz 1400 eiro, abos gadījumos konfiscējot nelikumīgi iegūtos īpaši aizsargājamo sugu īpatņus un to daļas (sk. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 78. pantu). Savukārt par darbībām bez atļaujas, kas nepieciešama saskaņā ar sugu un biotopu aizsardzību regulējošiem normatīvajiem aktiem, vai par atļaujā minēto nosacījumu pārkāpšanu privātpersonām uzliek naudas sodu no 30 līdz 700 eiro, bet juridiskajām personām – no 70 līdz 1400 eiro.
KONSULTĒJUSI JURISTE KRISTĪNE KRĒSLIŅA
