Irsis, lapsene, dundurs jeb niknākie dzēlēji Latvijā 2
Galvenais risks- ādas kairinājums
Daba plaukst, viss mostas, arī kukaiņi, un nu jau iztēlē vien varam sajust kādu asu dzēlienu un dīvainu kņudināšanu…
Galvenais risks no kukaiņu kodumiem ir ādas kairinājums. Kad kukaiņi iekož vai iedzeļ, tie ar siekalām ievada vielu, kas nodrošina asins plūsmu bez recēšanas. Nieze ir imūnsistēmas atbildes reakcija uz šo vielu. Kuri tad ir tie niknākie dzēlēji?
Sirseņi var iedzelt vairākas reizes
Sirseņiem jeb iršiem ir indes dzelonis, ar kuru tie medī kukaiņus un aizsargā pūzni. Sirseņi cilvēkiem ir bīstami, jo tiem ir daudz vairāk indes nekā parastajām lapsenēm. Turklāt to indē var būt liels daudzums acetilholīna. Sirseņi pretēji bitēm, iedzeļot cilvēkam, neiet bojā un var iedzelt vairākas reizes, jo pēc iedzelšanas tie spēj dzeloni izraut veselu. Sirseņu indes stiprums ir atkarīgs no sugas, lai gan jebkuras sugas pārstāvja dzēliens ir drauds cilvēka veselībai un dzīvībai.
Pēc lapsenes iznākums var būt letāls
Lapsenes dzēliens var izraisīt pēkšņas sāpes koduma vietā, pietūkumu, apsārtumu, paaugstinātu ādas temperatūru, nelabu dūšu, bronhu spazmas, elpošanas traucējumus un pat elpošanas apstāšanos. Pēc dzēliena jutīgākiem cilvēkiem var parādīties arī nātrene, bronhu spazmas, acu asarošana un nereti iznākums var būt arī letāls. Ļoti bīstami ir lapsenes vai bites kodumi mutē.
Bitei dzelonis – atskabargains
Bites dzelonis atrodas tās vēdera pēdējā posmā un no ārpuses nemaz nav redzams. Tas ir savienots ar indes pūs
līšiem. Bites dzelonis ir atskabargains, un tāpēc, ja bite iedzeļ, dzelonis ieķeras cilvēka ādā un tiek izrauts kopā ar indes dziedzeri, kas turpina pulsēt un ievadīt brūcē indi.
Dunduri – infekciju pārnēsātāji
Dundura kodiens ir ļoti sāpīgs un nepatīkams. Tie pārnēsā infekcijas slimību ierosinātājus. Cilvēkiem visbiežāk uzbrūk lietenes jeb aklie dunduri, kas ir pelēki ar pelēkraibiem spārniem un zeltači ar zeltainām acīm, dzelteni plankumotu vēderiņu un melni plankumotiem spārniem.
Latvijā konstatētas 30 odu sugas
Visbiežāk mājās sastopami asinssūcēji odi (Latvijā konstatētas 30 odu sugas). Tie galvenokārt dzeļ naktīs un krēslas stundā, telpās uzturas uz griestiem un sienu augšējās daļās. Ārā iecienījuši mitras vietas, piemēram, blakus ūdenskrātuvēm.
Knišļi – atgādina mušiņas, bet patiesībā ir odi
Knišļi ir sīki kukaiņi asinssūcēji, kas atgādina pelēkas mušiņas, lai gan patiesībā tie ir odi. Sūcot mājdzīvnieku un arī cilvēka asinis, brūcītē ievada siekalas, kas ir toksiskas.
Miģeles, kas sūc citu kukaiņu asinis
Miģeles ir sīki, vārīgi odveidīgie divspārņi ar garām kājām. Miģeļu mātītes sūc citu kukaiņu asinis (hemolimfu), bet dažas sugas arī siltasiņu dzīvnieku un arī cilvēka asinis. Asinssūcējas sugas var pārnest tularēmijas un onkocerkozes ierosinātājus. Latvijā miģeles nav pētītas, domājams, varētu būt apmēram 100 sugu.
Nejaukais radījums blusa
Nejauks radījums ir blusa – sīks (0,7 – 5 mm garš), sāniski saplacināts asinssūcējs bez spārniem ar dūrējtipa mutes orgānu un spēcīgām lēcējkājām. Ja tuvumā nav dzīvnieka, ar kura asinīm baroties, tā izvēlas sūkt asinis no cilvēka.
Dzēlēji ar snuķi – blaktis
Blaktis dzīvo sienu un mēbeļu spraugās un plaisās, aiz tapetēm, gleznām un citās nomaļās vietās. Tā iedur aso snuķīti cilvēka miesā, atstāj asiņainus traipus uz gultasveļas, sienām…
Dzeļ arī skudras
Dzeļ arī sarkanās skudras, lai cik dīvaini tas kādam šķistu. Kodiens var izraisīt izsitumus, mokošu niezi un citas nepatīkamas sajūtas.
