Dzērvju skaits palielinās 2
“Dzērvju launags pļavā” – tā šo “LA” atsūtīto foto nosaucis autors Pēteris Korsaks. Pelēkās dzērves ir gājputni, kas tādā agrā pavasarī kā šis Latvijā ieradušās jau marta beigās.
Ligzdojošas dzērves var būt jau izperējušas pirmos mazuļus, un, ja šim pārim tāds būtu, tas slēptos kaut kur tuvumā zālē, apskatījis foto, saka Latvijas Dabas muzeja ornitologs Dmitrijs Boiko. Vairāk izskatās, ka šie abi pieaugušie putni vēl nav ligzdojuši.
1995. gadā izdotajā enciklopēdijā “Latvijas daba” teikts, ka 20. gadsimta sākumā dzērve bijis parasts putns, bet kopš 50. gadu vidus skaits krasi samazinājies un 70. – 80. gados Latvijā reģistrēti tikai 200 – 300 ligzdojoši pāri. Taču tagad atkal dzērves sastopamas biežāk. D. Boiko stāsta, ka dzērvju ligzdas atrastas arī meliorācijas grāvjos, izcirtumos, un tas nozīmē, ka vietu izvēlē putni kļuvuši elastīgāki. Pēdējā laikā ik gadu Kurzemē tikuši gredzenoti ap desmit dzērvju mazuļu. Dzērves skaitītas nav, taču zinātnieks pieļauj, ka ik gadu Latvijā varētu ierasties ap 2000 – 3000 pāru. Igaunijas ornitologi zina, ka viņu valsts rietumos ligzdojošās dzērves ziemu pavada Francijā un Spānijā, bet no Igaunijas austrumu rajoniem dzērves lido uz Izraēlu un tās kaimiņvalstīm.
