Monika Zīle: Dzīve pēc lielās balles 0
Vienā no vecākajām filmām par Pelnrušķītes tēmu ļaunā pamāte, uz balli posdamās, pameitu atstāj mājās kopā ar vairākiem uzdevumiem, kuru skaitā – iepazīt pašai sevi. Nu, gandrīz kā Valsts prezidents Raimonds Vējonis, pirms otrā jaunas valdības tapināšanas cēliena aicinādams Saeimā ievēlētos politiskos spēkus vienoties par labāko koalīciju.
Protams, ir divas būtiskas atšķirības: Valsts prezidents nevienu nepazemoja šajā sarunā, un tā notika jau pēc Latvijas simtgades atzīmēšanas kulminācijas.
Turklāt R. Vējonis uzsvēra, ka tuvākajā nākotnē skaļu ballīšu jeb dažās aprindās jau prognozētu ārkārtas Saeimas vēlēšanu nebūs. Viss!
Gana svinēts, ir jānoģērbj frakas un jāmeklē darbdienu drēbes.
Tiesa, vienošanās procesam atvēlētais laiks ir ļoti īss. Arī Valsts prezidenta uzdotā savstarpējā vienošanās nepavisam nav līdzšinējās darbības tēlojums, kam visu partiju līderi bija izvēlējušies plūdenu vārdkopu “konstruktīvas sarunas”. Stabilas valdības veidošanai nepieciešamās vienošanās pamatā liekama piekāpšanās, elastīgums un savu personīgo ambīciju reāls izvērtējums.
Taču, izskatās, Saeimā ievēlētajiem jaunajiem politiskajiem spēkiem joprojām ir grūti piezemēties un saprast, ka daļai sabiedrības tīkamie ultimāti un balsu vākšanai izmantotie drastiskie priekšnesumi neder valsts pārvaldei. Tās mehānisms diktē lietišķu attieksmi, bez emocijām un bērnudārza smilšu kastē piedodamās apsaukāšanās.
Bez šaubām, ja vēlme visas durvis taisīt vaļā ar kāju likta politiskā spēka pamatā, uzvedību mainīt dažās dienās diezin vai izdosies. Arī tāpēc, ka jaunās frakcijas tikai virspusēji izskatās saliedētas. Piezemējoties no ārējās draudzības maisiņa sprauksies laukā uzskatu dažādības īleni, un ir pilnīgi iespējams, ka vienošanās sarunu laikā dažs politiskais spēks apmulsīs, beidzot ieraugot sevi reālu notikumu gaismā.
Bez šaubām, aiz katras frakcijas jaušami vai slēptāk stāv atbalsta grupas un ietekmīgas personas, kā pasaulē ir visur.
Nopietnas problēmas sadīgst, ja kāds labvēlis ar viena politiskā spēka starpniecību sāk diktēt toni parlamenta kopkorim.
Lai tā nenotiktu, topošajā koalīcijā jāizrunā ne vien ministriju apsaimniekošana, bet strikti jānovelk nevalstisku interešu apkalpošanas līnijas. Biezas un tik sarkanas, lai pa lielu gabalu redzama nepārkāpjamā robeža.
