Pēc patiesiem notikumiem veidotā drāma “50/50” ir stāsts par 27 gadus veco Ādamu, kuram atklāj vēzi. Džozefs Gordons-Levits par savu sniegumu bija nominēts “Zelta globusam”, kārtējo reizi pierādot, ka viņš, kuru skatītāji iemīlēja komiskajā seriālā “Trešā planēta no Saules”, ir viens no mūsdienu talantīgākajiem amerikāņu aktieriem, kurš, Holivudas nenobružāts, pucē savu karjeru grodās filmās un apzināti izvairās no pamatstraumes komercprojektiem.

Lasītākie

Kāpēc ar gadiem pieaug svars? Kaloriju skaitīšana nepalīdzēs, lūk, kas tev jādara

RAKSTA REDAKTORS

“Kad sāku rādīt slaidus par Ukrainu, redzēju, ka vairāki skolēni novērsa skatienu…” Pieredzes stāsts par krievvalodīgajiem jauniešiem 7

“To bezjēdzīgo brīvdienu 1. maijā sen bija laiks izbeigt.” Sociālo tīklu lietotāju viedokļi par 1.maiju kā oficiālu brīvdienu 142

Lasīt citas ziņas

Ādama dzīvē viss ir sakārtots – viņam ir interesants darbs radio, viņam ir brīnišķīga draudzene, viņš nelieto alkoholu, nesmēķē un regulāri skrien rīta krosiņu. Bet vizīte pie ārsta beidzas satriecoši – viņam ir atklāts retas formas vēzis, un iespēja, ka Ādams izdzīvos, ir 50 pret 50. Un sākas viņa cīņa par dzīvību, ko pavada gan nepatīkamā atklāsme, ka Reičela viņu krāpj, regulāras un ne īpaši patīkamas telefonsarunas ar māti, kura vēl joprojām nespēj pieņemt, ka viņas vienīgais bērns ir izaudzis, un kuras dienas paiet, rūpējoties par vīru, Alcheimera slimības upuri, un vizītes pie psiholoģes Ketrīnas, kuras praksē Ādams ir tikai trešais pacients, un tikšanās ar vēl diviem vēža slimniekiem, lai saņemtu kārtējo devu medikamentu, kas, iespējams, ļautu palikt šai saulē.

Ādama labākā drauga Kaila centieni viņu uzmundrināt vienmēr apstājas pie zālītes, alus pudeles un apzināti nocopētām meitenēm, bet tas dzīvesprieku nevairo – Ādams ir sapratis, ka, iespējams, nekad neaizbrauks uz Kanādu, nekad meitenei nepateiks, ka mīl viņu…

ASV jaunās sankcijas vērstas pret Krievijas ieroču programmu

VIEGLAIS TESTS. Ja nevari atbildēt 100% pareizi uz šiem jautājumiem, tad tu neesi pārāk gudrs

Krimināls

Bijušais augsta ranga Kazahstānas politiķis videonovērošanas kamerās redzams līdz nāvei sitam savu sievu

Džozefa Gordona-Levita Ādams ir vienkāršs, taču ļoti pievilcīgs puisis, kurš izdzīvo milzīgu emociju gammu, ļaujot gan pasmieties par viņa mātes milzīgo ietekmi un pseidopsiholoģijas stereotipiem, gan arī šaipus ekrānam atbildēt uz jautājumiem, ko uzdod nāvējošā slimība.

Īsu brīdi uz lielā ekrāna parādās arī Vils Raizers – filmas scenārija autors, un, tieši pateicoties viņam, “50/50” ir lieliski sabalansēti drāmas un komēdijas elementi, to nepadarot par salkanu vai patosa pārpilnu kinolenti par dzīvības vērtību un izvairoties no laimīgu asaru slacītajām lamatām, kas tik bieži izliktas filmās par slimību upuriem.

Džozefs Gordons-Levits

Amerikāņu aktieris Džozefs Gordons-Levits ir viens no tiem piemēriem, kas pierādīja, ka aktieris, kas slavu sasniedzis jau bērnībā, var arī pieaugušā vecumā veidot lielisku karjeru. Finansiālu stabilitāti nodrošinājis ar piedalīšanos seriālā “Trešā planēta no Saules”, ko savulaik demonstrēja arī kādā no Latvijas televīzijas kanāliem, viņš ļoti rūpīgi izvērtē katru piedāvājumu filmēties, priekšroku dodot labiem scenārijiem, nevis honorāriem, kuru summas rakstāmas ar daudzām nullēm, un savu nostāju pret komercializēto kinomākslu pauž arī paša uzturētajā interneta vietnē hitRECord.org, kuras mērķis ir kopīgiem spēkiem radīt dziesmas un stāstus, bildes un filmas. Gordona-Levita ģimene ar kinoindustriju ir saistīta sen – viņa vecaistēvs bija režisors, kuru melnajā sarakstā iekļāva senators Makārtnijs, un ar dumpīgu raksturu izcēlās arī viņa vecāki, kuri karjeru sāka kreisi noskaņotā radiostacijā. Līdz šim Gordons-Levits nospēlējis apmēram 60 lomas, un lūzuma punktu viņa karjerā sagādāja drāma “Noslēpumainā āda”, kas uzņemta 2004. gadā. Toma loma romantiskajā komēdijā “500 dienas ar Sammeri” (2009) aktierim sagādāja pirmo nomināciju “Zelta globusam” (otro viņš saņēma par Ādama portretu filmā “50/50”), bet milzīgu atpazīstamību viņam nodrošināja dalība trillerī “Pirmsākums” (2010).