Dzīvosim bez laulībām? 0
Jau 17 gadus dzīvoju nereģistrētā laulībā. Man ir 54 gadi, līdz pensijai vēl tālu, civilvīrs nesen sāka to saņemt. Dzīvojam viņa mājā un kopjam piemājas saimniecību. Ar pirmo sievu vīrs kopā nedzīvo vairāk nekā 30 gadus, taču laulību nav šķīris. Viņam ir arī pieaugusi meita no pirmās laulības. Domājot par nākotni, gribu reģistrēt laulību, bet civilvīrs nav pierunājams. Kā rīkoties? Māra Rēzeknē
Situācija nav iepriecinoša. Dzīvesdrauga nāves gadījumā, ja nebūs testamenta, visu mantos oficiālā sieva un meita. Sieviete, kas daudzus gadus nostrādājusi šajā saimniecībā, varēs paņemt tikai personīgās mantas (apģērbu, traukus, šujmašīnu, divriteni u.tml., kā arī dzīvniekus, kuriem nav dokumentu).
Ja vīrietis ar testamentu visu novēlēs tagadējai dzīvesdraudzenei, kura pēc likuma skaitās svešs cilvēks, sievai un meitai tik un tā būs tiesības pieprasīt savu neatņemamo daļu kā neatraidāmajām mantiniecēm. Katrai tā būs ¼ daļa no mantojuma vērtības, bet dzīvesdraudzene mantos pusi. Visu mantu, kurai ir piederības dokumenti – ēkas, zemi, mežu, automašīnu, veco traktoru, govis – būs jāmanto, kārtojot pie notāra mantojuma lietu.
Ja vīrietis sadūšosies šķirt veco laulību un oficiāli reģistrēs tagadējās attiecības, situācija mainīsies. Tad, ja nebūs testamenta, jaunā sieva un meita no pirmās laulības mantos katra ½. Ja visa manta ar testamentu būs novēlēta sievai, meitai kā neatraidāmajai mantiniecei būs tiesības pieprasīt ¼ daļu no mantojuma vērtības, bet iepriekšējā, šķirtā sieva nemantos neko. Ja būs taisīts testaments par labu jaunajai sievai, viņa vīra meitai no pirmās laulības varēs piedāvāt daļu mantas, atbilstoši viņas ¼ daļai, vai arī izmaksāt kompensāciju naudā, bet pati palikt dzīvot šajā saimniecībā.
