Dzīvžogā ogu krūmi. Lieliska ideja, bet kuras šķirnes piemērotākās? 0
Kā veidot dzīvžogu no upenēm, un kuras šķirnes būtu piemērotākas? ANNA SALDUS PAGASTĀ
Dārzkopības institūta vadošā pētniece Sarmīte Strautiņa upeņu dzīvžogu neiesaka, jo šiem ogulājiem pamatzari sāk atmirt jau pēc 4–5 gadiem. Tad jāveic atjaunojošā apgriešana, pretējā gadījumā ģeneratīvie pumpuri veidojas zaru galotnēs, lejasdaļā krūmi atkailinās, tiem samazinās ražība, respektīvi, upenes kļūst neizskatīgas.
Šiem ogulājiem raža veidojas lielākoties uz viengadīgiem dzinumiem, taču neatjaunotiem krūmiem viengadīgie pieaugumi samazinās. Pieaugušām upenēm ik gadu jāizgriež novecojušie, piecus gadus vecie zari, atstājot tikai viengadīgos dzinumus krūma atjaunošanai.
Ilgmūžīgākas ir zelta jāņogas, tās labi pacieš cirpšanu, tāpēc piemērotas dzīvžogiem. Zied spilgti dzelteniem, smaržīgiem ziediem aprīlī, maijā. Krūmi ir ziemcietīgi, līdz 2 m augsti. Rudenī zelta jāņogu lapas iekrāsojas karmīna toņos.
Ražas ieguvei pamatsugu parasti neaudzē, jo ražība ir zema un ogu kvalitāte necila. Vienīgais izņēmums ir šķirne ‘Laila’, kam var novākt līdz 10–15 kg ogu no krūma. Tās ir diezgan lielas, iegarenas, skaistas, bet skābas.
Zelta jāņogas audzē pilnā apgaismojumā, barības vielām bagātā, pietiekami mitrā augsnē ar neitrālu reakciju. Brīvi audzējamos dzīvžogos stāda 0,5–0,7 m atstatu, savukārt līdz 1,2 m augstos formējamos dzīvžogos – 0,3 m attālumā. Jāņogas sāk ražot trešajā gadā; dzīvotspēju un ražību ogulāji saglabā aptuveni 15 gadu.
