Dzīvžogs – kā to labāk veidot 0
Dzīvžoga funkcijas dārzā ir
* platību atdalīšana un norobežojuma veidošana,
* dekoratīvā objekta, solitera vai augu grupas fona veidošana,
* kopējo kompozīciju traucējošo priekšmetu vai objektu maskēšana,
* kalpošana par dekoratīvu vai telpiskas kompozīcijas elementu.
To var veidot gan no mūžzaļiem, gan no vasarzaļiem kokaugiem divu vai vairāku koku vai krūmu rindas stādījumā. Dzīvžogam izmanto augus ar smalkām vai vidēja lieluma lapām.
Dzīvžogu var veidot gan kā formētu (cirptu), gan kā brīvi augošu. Cirptam dzīvžogam piemēroti tie kokaugi, kuru viengadīgais dzinumu pieaugums nav pārāk apjomīgs, bet lapas un zarojums ir smalkas faktūras. Cirpts dzīvžogs aizņem mazāk vietas nekā brīvi augošs, toties brīvi augošais ir kuplāks. Ja tajā stādīti dekoratīvi ziedoši augi, papildu prieks būs arī par ziediem. Brīvi augošam dzīvžogam noderīgi kokaugi ar blīvu vainagu, kas sniedzas līdz zemes līmenim.
To, cik augsts dzīvžogs audzējams, nosaka konkrētie apstākļi dārzā un vēlmes. Ja dzīvžogs ir zemāks par 0,5 m, tas uzskatāms par apmales stādījumu.
Dzīvžogu var veidot dažādā formā – noslēgtā vai nenoslēgtā ģeometriskā formā līnijveida, izliektu u. c. Ja dzīvžogam telpas kompozīcijā paredzēts ir sezonas raksturs, tam izmanto arī ziemcietes, zāļveida ziemcietes un viengadīgus augus.
Raksts no “Latvijas Mediju” tematiskā izdevuma “Citāds košumdārzs”
