Ebreji un musulmaņi Berlīnē protestē pret apgraizīšanas ierobežošanu 0
Aptuveni 500 ebreju, kristiešu un musulmaņu protestētāji 9.septembrī izgāja Berlīnes ielās, pieprasot tiesības uz apgraizīšanu pēc pretrunīgi vērtētā Vācijas tiesas lēmuma.
Daži protestētāji bija ietinušies Izraēlas karogā, bet citi bija apģērbuši ortodoksālo ebreju ietērpus. Vairums mierīgās protesta akcijas dalībnieku bija ebreju kopienas pārstāvju, taču protestētājiem pievienojās arī vairāki musulmaņi un kristieši.
Kopš Ķelnes tiesas lēmuma, atzīstot apgraizīšanu par miesas bojājumu nodarīšanu, Vācijas ebreji un musulmaņi apvienojuši spēkus, lai nepieļautu apgraizīšanas, kas abās kopienās tradicionāli tiek praktizēta, aizliegšanu.
Ķelnes tiesa 25.jūnijā atzina, ka apgraizīšana, kas nav veikta medicīniskos nolūkos, ir “smaga un neatgriezeniska iejaukšanās cilvēka ķermeņa veselumā”, un tādējādi musulmaņu un ebreju piekoptā reliģiski motivētā apgraizīšana uzskatāma par krimināli sodāmu miesas bojājumu nodarīšanu.
Kanclere Angela Merkele vēlāk pauda bažas, ka šī sprieduma dēļ Vācija kļūs par apsmieklu.
Arī diplomāti norādījuši, ka spriedums ir “katastrofa” Vācijas starptautiskajam tēlam, īpaši jau ņemot vērā tās nacistisko pagātni, turklāt nopēlumu tiesas lēmumam pauduši Izraēlas un musulmaņu valstu reliģiskie un politiskie līderi.
Vācijā dzīvo aptuveni četri miljonu musulmaņu un vairāk nekā 200 000 ebreju.
