Eiropas valstis atkal sākušas runāt par karavīru sūtīšanu uz Ukrainu 114
Dažas rietumvalstis atkal sākušas apsvērt plānus par savu karavīru vai privāto militāro uzņēmumu darbinieku sūtīšanu uz Ukrainu, atsaucoties uz avotiem, vēsta Francijas laikraksts “Le Monde”.
Februārī, kad Francijas prezidents Emanuels Makrons publiski sprieda par iespējamu Rietumu karavīru nosūtīšanu uz Ukrainu, tas izraisīja “asu pretestību” dažās valstīs, sevišķi Vācijā, atgādina laikraksts.
Pēdējās nedēļās šādas diskusijas ir atsākušās, cita starpā arī Lielbritānijas premjerministra Kīra Stārmera nesenā Francijas apmeklējum laikā.
“Lielbritānija un Francija ved sarunas par sadarbību aizsardzības jomā, cita starpā arī ar mērķi izveidot sabiedroto triecienspēkus Eiropā, kas būtu orientēti uz Ukrainu un Eiropas drošību kopumā,” izdevumam sacījis avots Lielbritānijas armijā.
Laikraksts arī atgādina Francijas ārlietu ministra Žana Noela Barro nesen intervijā britu raidsabiedrībai BBC teikto, ka jautājumā par atbalstu Ukrainai nav “sarkano līniju”.
Jautāts, vai tas varētu nozīmēt Francijas karavīru piedalīšanos kaujās, viņš atbildēja, ka Francija “neizslēdz nevienu iespēju”.
“Mēs atbalstīsim Ukrainu tik intensīvi un tik ilgi, cik tas būs nepieciešams. Kāpēc? Tāpēc, ka mūsu drošība ir apdraudēta. Katru reizi, kad Krievijas armija pavirzās uz priekšu par vienu kvadrātkilometru, draudi kļūst tuvāki Eiropai par vienu kvadrātkilometru,” norādīja Barro.
