Ēlerte: eiro neieviešana nav pieļaujama 0
Saeimas populistu centieni par katru cenu apturēt Latvijas pievienošanos eiro apdraud Latvijas nākotni, šādu viedokli 2.februārī izplatītā paziņojumā pauž partijas “Vienotība” pārstāve, Rīgas mēra amata kandidāte Sarmīte Ēlerte (attēlā). “Tie ļoti līdzinās [Vladimira] Lindermana – [Nila] Ušakova referendumam pret latviešu valodu,” norāda politiķe.
“Ja Zaļo un zemnieku savienības deputātes Ivetas Grigules un “Saskaņas centra” faktiskā vadītāja Jāņa Urbanoviča vienošanās apturēt eiro ieviešanas likuma izsludināšanu īstenotos, tā varētu nopietni apdraudēt Latvijas izaugsmi. Populisti un “sarkanie” cenšas sašķelt sabiedrību, lai apturētu Latvijas attīstību, tiktu pie balsīm pašvaldību vēlēšanās un saglabātu varu Latvijas pilsētās. Šie centieni ir ļoti līdzīgi Lindermana-Ušakova referendumam pret latviešu valodu,” pauž Ēlerte.
Viņa uzsver, ka Latvijas nacionālajiem un eiropeiskajiem spēkiem ir jāapvieno griba un rīcība, lai to nepieļautu, jo “pievienošanās Eiropas virzošajam kodolam ir Latvijas nacionālajās interesēs” un tās apturēšana neesot pieļaujama.
“1.jūnija [pašvaldību] vēlēšanas būs vēsturiska izvēle starp Latvijas attīstību Eiropā un populistu piedāvāto atpalicību, kas dārgi izmaksās gan ikvienam no mums, gan mūsu bērniem,” paziņojumu noslēdz Ēlerte.
Kā ziņots, Saeima 31.janvārī otrajā un galīgajā lasījumā pieņēma Eiro ieviešanas likumu, kas regulēs lata un eiro vienlaicīgas apgrozības periodu, abu valūtu paralēlās atspoguļošanas periodu, skaidrās naudas nomaiņu pret eiro un citus jautājumus. Eiro ieviešanas mērķa datums Latvijā ir 2014.gada 1.janvāris.
Saeimas deputātei Ivetai Grigulei (ZZS) esot izdevies iegūt 34 deputātu atbalstu referenduma procedūras rosināšanai par Eiro ieviešanas likumu, aģentūrai LETA iepriekš paziņoja politiķe. Opozīcijas deputāte ir “par 99,9% pārliecināta”, ka pirmdien, 4.februārī, šos parakstus būs iespējams savākt arī tehniski. Apvienības “Saskaņas centrs” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs apsolījis 31 deputāta parakstus, ja Grigule nodrošinās trīs līdz četru deputātu parakstus, skaidroja deputāte.
Grigule ir risinājusi sarunas ne tikai ar Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), bet arī ar koalīcijas partiju trīs deputātiem. Deputāts Jānis Dombrava (VL-TB/LNNK) vēl esot atturīgs jautājumā, vai arī parakstīties par referenduma procedūras rosināšanu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.
Pēc parakstu savākšanas tie tiks iesniegti Valsts prezidentam Andrim Bērziņam, lai prasītu sākt referenduma procedūru par pieņemto likumu.
Saskaņā ar Satversmes 72.pantu “Valsts prezidentam ir tiesības apturēt likuma publicēšanu uz diviem mēnešiem. Viņam likuma publicēšana ir jāaptur, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešā daļa Saeimas locekļu. Šīs tiesības Valsts prezidents vai viena trešā daļa Saeimas locekļu var izlietot desmit dienu laikā, skaitot no likuma pieņemšanas Saeimā. Šādā kārtā apturētais likums nododams tautas nobalsošanai, ja to pieprasa ne mazāk kā viena desmitā daļa vēlētāju. (..)”.
Savukārt Satversmes 68.pants cita starpā nosaka, ka “Ja to pieprasa vismaz puse Saeimas locekļu, būtiskas izmaiņas nosacījumos par Latvijas dalību Eiropas Savienībā izlemjamas tautas nobalsošanā.”
Ja prezidents, atsaucoties uz Satversmes 68.pantu vai izmantojot citus juridiskus argumentus, noraidīs 34 deputātu iniciatīvu, tad Grigule ir apņēmusies Bērziņa lēmumu apstrīdēt Satversmes tiesā (ST). Ja arī ST lems deputātiem nelabvēlīgi, tad deputāte vākšot 30 000 iedzīvotāju parakstu referenduma organizēšanai.
