Jaunajā albumā, līdzīgi kā iepriekš tavā daiļradē, pārsvarā ir aizkustinoši skaista mīlas lirika. Citām tēmām neesi vēlējies pievērsties? 37
Es jau teicu, par politiku un naudu runāju mazāk, jo es to vienkārši nemāku. Tu jau zini, “tviterī” mēģināju kaut ko ierakstīt, un nekas labs tur nesanāca. Tici vai ne, bet mīlestība ir tā lieta, kas mani interesē joprojām. Elsbergam speciāli teicu, lai ieliek “Miglas rītā” tos trīs labi zināmos, pašus galvenos vārdus. Varbūt kādam šķiet, ka šie “es tevi mīlu” ir banāli, tomēr laikam beidzot gribējās to skaļi pateikt. Sieviņai ikdienā ar tiem nemētājos, bet caur dziesmu varu izteikties daudz labāk.
Starp romantiskajām dziesmām pārsteigums ir kompozīcija “Rainis”. Teksta autora Kārļa Vērdiņa liriskais varonis ir tāds jancīgs mūžīgais tulkotājs Rainis, kurš savus nebeidzamos starpnieka, proti, tulkotāja, darbus veic gana zīmīgos pasaules ģeogrāfiskos punktos – Eslingenā, Vorkutā, Maskavā… Tā vien šķiet, ka Intara Busuļa provokatora gars te nav noturējies korektuma grožos.
Tā ir vistīrākā provokācija! Vērdiņam tās ļoti labi sanāk, un es vienmēr esmu par provokāciju. Šeit dižgars kļūst par vienkāršu cilvēku ar visām vājībām. Ja gribat, vidējais latvietis, parādīts caur Raini. Bet nekā personīga, viss ir pozitīvi, Šveices noskaņās, neviens nav izsmiets. Es jau gribēju vēl vienā dziesmā iekļaut pornogrāfiskas ainiņas, vārdus “izdrāz mani dziļi”, bet biedri noprotestēja.
Parasti mirklī, kad mūziķim beidzot iznācis jauns albums, pats mākslinieks jau lido jaunos radošos laukos. Arī tev priekšā ne tikai jaunā materiāla prezentācijas koncerti, bet arī pat trīs koncerti vērienīgajā “Jaunā viļņa” radiniekā, “Slāvu bazārā Vitebskā” (“Славянский базар в Витебске»).
“Slāvu bazārā” būšu žūrijā, bet koncertos piedalos tikai ar pāris dziesmām. Vēriens tur pamatīgāks nekā “Jaunajā vilnī” – spēlē simfoniskais orķestris, ierodas prezidents. Pēcāk būsim arī Laimas Vaikules festivālā Jūrmalā, tad braucam uz festivālu “Жара” Azerbaidžānā, Baku. Tas notiek jau trešo gadu, bet es tur būšu pirmoreiz.
Tagad “Jaunā viļņa” formātu pārņēmis Laimas Vaikules Jūrmalā rīkotais festivāls, šurp aicinot Krievijas estrādes zvaigznes. Randiņā ar Laimu būs arī tavs priekšnesums.
Būšu pat uz trim randiņiem! Forši. Kārlis Lācis raksta aranžējumus simfoniskajam orķestrim. Laimas festivāls iet uz augšu, teikšu godīgi – daudzi ir izsalkuši pēc tā paša “Jaunā viļņa”, kurš vairs nenotiek.
Arī tu pats? 2005. gadā kļuvi par tā vienīgo Latvijas solistu, kuram izdevies uzvarēt šajā konkursā.
Man ir lieliskas atmiņas, esam draugos ar režisoru, galveno administrāciju. Gribēju noķert to pašu sajūtu Sočos, bet tā atmosfēra, kas bija Jūrmalā, tur nebūs nekad. Laima festivālu veido mazliet savādāk – ir dzīvais ansamblis, kas mēnešiem gatavojas, nav fonogrammu, ir pamainījusies attieksme pret skatītāju, bet sajūtas ir apmēram tādas pašas – notiek festivāls, cilvēki gaida, stāv aiz žogiem.
Savā 39. dzimšanas dienā 2. maijā būsi uz skatuves?
Nē, bet kameru priekšā gan. Dodamies uz Kijevu, kur trīs dienas taps jauns video.
