ES līderi nevienojas par augstajiem amatiem. Reportāža no ES samita 1
Sarunās Briselē, kuru sākums tika atlikts par divām stundām, un kas ieilga līdz vēlai naktij, Eiropas Savienības (ES) līderiem tā arī neizdevās vienoties par konkrētiem vārdiem, kas ieņems Eiropadomes prezidenta un ES Augstā pārstāvja ārlietās amatu.
Patlaban amatos esošo Hermana van Rompeja un baroneses Ketrīnas Eštones mandāts beidzas novembrī, taču līderiem būtu svarīgi tuvākajā laikā vismaz zināt Eštones pēcteci, jeb personu, kas ieņems ārlietu pārstāvja vietu, lai varētu sadalīt valstīm Eiropas Komisijas (EK) atbildības portfeļus. Nākamā tikšanās reize noteikta sestdien, 30. augustā, kad līderi paredzējuši galīgi vienoties par amata ieguvējiem.
Vārdus nenosauc
Līderi, kā sarunā ar “LA” jau pēc tikšanās norādīja premjerministre Laimdota Straujuma (V), runājuši par principiem, kā nākamos augsto posteņu kandidātus izraudzīties, tādēļ konkrēti vārdi pie sarunu galda neesot minēti un Eiropadomes prezidents Hermans van Rompejs nevienu apspriežamo kandidātu neesot izvirzījis.
L. Straujuma atzina, ka valstis palikušas pie dažādiem uzskatiem, pēc kāda principa jaunos institūciju vadītājus izvēlēties. Latvija aizstāv viedokli, ka vienā no amatiem ir jābūt pārstāvim no valstīm, kuras ES pievienojās pēc 2004. gada, savukārt ES Augstā pārstāvja ārlietās amatā jābūt cilvēkam, kurš labi pārzina arī Eiropas Austrumus. L. Straujuma nav pārliecināta, ka gala lēmumā šie principi tiks ievēroti.
Premjerministre norādīja, ka sarunās daudz pieminēts politisko spēku balanss, proti, lai ES institūciju vadošie amati tiktu visām ietekmīgākajām ES politiskajām grupām. Eiropas Komisijas prezidenta amats ir ticis centriski labējam, Eiropas Tautas Partijas pārstāvim bijušajam Luksemburgas premjerministram Žanam Klodam Junkeram, Eiropas Parlamenta prezidents ir sociālists Martins Šulcs, savukārt, iespējams kādu pārējiem vadošajiem amatiem varētu uzticēt arī liberālim.
Tumšie zirdziņi pieguļā
Lai gan pie līderu sarunu galda, saskaņā ar L. Straujumas sacīto, konkrēti vārdi apspriesti netika, tie plaši tika iztirzāti medijos un aizkulišu sarunās. Kā viena no kandidātēm uz ES Augstā pārstāvja ārlietās posteni minēta Itālijas ārlietu ministre Federika Mogerīni, ko savukārt neatbalsta Polija un Baltija, uzskatot, ka F. Mogerīni ir pārāk draudzīga Krievijai un maz pieredzējusi. Šo viedokli ietekmējis arī fakts, ka pēc iecelšanas ārlietu ministres amatā F. Mogerīni pirmā ārvalstu vizīte bija uz Krieviju.
Neoficiāli min, ka kandidātu sarakstā joprojām ir Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis, kuru, pretēji Itālijas kolēģei, uzskata par pārāk asu un tiešu attieksmē pret Austrumu kaimiņu, savukārt, kā kompromisa figūru min bulgārieti, šā brīža ES Humānās palīdzības un krīžu komisāri Kristalīnu Georgijevu.
Savukārt, uz Eiropadomes prezidenta posteni kandidātu vidū min Dānijas premjerministri Helli Torningu Šmitu, Nīderlandes valdības vadītāju Marku Ruti, arī Polijas premjerministru Donaldu Tusku, un Baltijas pārstāvjus – bijušo Igaunijas premjerministru Andrusu Ansipu un bijušo Latvijas valdības vadītāju Valdi Dombrovski (V).
Vēl pirms samita sākuma premjerministre L. Straujuma personiski tikās arī ar jauniecelto EK vadītāju Žanu Klodu Junkeru un pārrunāja Latvijas vēlmes iegūt komisāra portfeli ekonomikas un finanšu blokā. Jau iepriekš telefonsarunā, īsi pēc ievēlēšanas amatā, Ž. K. Junkers norādīja, ka komisāra amatam izvirzītais Valdis Dombrovskis iegūs savām zināšanām atbilstošu atbildības jomu.
Aicina virzīt komisārus
Līdz mēneša beigām dalībvalstis aicinātas izvirzīt Eiropas komisāra amata kandidātus, lai turpinātos diskusijas par portfeļu sadali. Vairākas valstis vārdus jau nosaukušas un savas vēlmes paudušas. Septembrī Eiropas Parlamentam būtu jāsāk komisāra kandidātu noklausīšanās, lai jaunais EK sastāvs darbu varētu sākt novembrī. Iekārojamāko portfeļu vidū ir finanses, enerģētika, iekšējais tirgus, tirdzniecība.
