Anda Līce: Tagad par ikviena cilvēka nāves cēloni var pasludināt vakcīnu 149
Anda Līce, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Mēs dzīvojam paradoksālā laikā – paralēli zinātnes attīstībai šobrīd neticami strauji attīstās arī tumsonība, ko izprovocējis Covid-19.
Var tikai minēt, kas to ir veicinājis – klimata pārmaiņas, migrācija, politiskās intrigas, bezatbildība, nepārdomāti lēmumi vai viss kopā.
Cilvēki vienmēr vairāk vai mazāk slēptā veidā ir karojuši cits ar citu un tiem, kas ar kaut ko atšķiras, taču tagad iet vaļā karš ar pasaules ļaunajiem spēkiem, kas mūs esot ievilinājuši savos tīklos un ar vakcīnu palīdzību visus gribot iznīcināt.
Pateicoties straujajai sociālo tīklu attīstībai, sazvērestības teoriju izplatīšanās ir kļuvusi globāla parādība.
Pazīstamais Ukrainas bērnu ārsts un vakcinācijas piekritējs Jevgeņijs Komarovskis, pēc tam kad bija paziņojis, ka ir vakcinējies, sociālajos tīklos piedzīvoja nepieredzētus vakcinācijas pretinieku uzbrukumus.
Viņš par šo fenomenu saka: “Tieši normālo cilvēku klusēšana provocē botu un neadekvāto ļaužu trakošanu.”
Šodien sabiedrību un arī ģimeni var sašķelt ne tikai politiskā vai reliģiskā piederība, bet tieši vakcinācijas jautājums. Tāpēc, baidoties no nosodījuma, daudzi pat slēpj, ka ir vakcinējušies.
Mēs spējam uzkarst uz līdzenas vietas un par jebko. Šajā karstajā vasarā tā izrādījusies vakcinācija.
Tagad par ikviena cilvēka nāves cēloni (visi, kā zināms, reiz taču nomirst) var pasludināt vakcīnu, kas, starp citu, jau tiek darīts, tā saceļot jaunus nemiera viļņus.
Ja nebūtu izgudrotas vakcīnas, daudzi no tiem, kas tagad ar putām uz lūpām iestājas pret vakcināciju vispār, būtu miruši jau bērnībā vai kļuvuši invalīdi uz mūžu. Pretvakcinācijas kampaņa diemžēl draud ar jau piemirstu epidēmiju uzliesmojumu nākotnē.
Kā vienmēr apdraudētākie atkal būs bērni. Vai varam iedomāties, ko tas nozīmēs valstīm un tautām ar zemu dzimstības līmeni?
Uz tiem, kas par savām pieņem kādas absurdas idejas, pretargumenti neiedarbojas. Ir jārunā ar tiem, kas šaubās un kas vēl nav nobloķējuši savu domāšanu.
Padarīt obligātas kādas lietas, kā tas tagad izskatās ar vakcināciju, tās nepieciešamību skaidri un argumentēti neizskaidrojot, ir psiholoģiska kļūda un cilvēka gribas laušana, un tas, saprotams, izraisa pretestību.
Daudzos jēdziens “obligāts” asociējas ar totalitāros režīmos piedzīvotām represijām un draudiem cilvēka brīvībai. Jāatzīst gan, ka tieši bērnu obligātās potes bija viena no padomju laika jēdzīgākajām lietām.
Mūs visu mūžu pavada un pavadīs riski, tāpēc ir svarīgi, ka tos salīdzina zinoši, nevis jebkurā veidā izpausties gatavi cilvēki. Arī vissarežģītākās lietas sabiedrībai jāskaidro saprotamā valodā, pretējā gadījumā rodas iespaids, ka mums kaut ko cenšas iesmērēt.
