Evija Papule
Evija Papule
Foto – Karīna Miezāja

IZM var nepietikt jaudas reformām. Saruna ar Eviju Papuli 13

Kopš novembra sākuma viena no augstākajām Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ierēdnēm, Izglītības departamenta direktore un valsts sekretāra vietniece Evija Papule pametusi darbu ministrijā. Kāpēc? To centos izzināt šajā sarunā.

GN
Gunārs Nāgels
Ziņas
Gunārs Nāgels: Meli un maldināšana par Covid-19 un pret to attīstītajām vakcīnām noteikti apdraud cilvēku dzīvību
17 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Latviešu dziedātāja Aminata publisko foto, kurā redzama ģērbusies tikai džinsos un zābakos 50
23 stundas
PA
Pēteris Apinis
Laukos
“Šo inžu dēļ nedzimst bērni, vīriešiem nestāv, bērniem psihomotori traucējumi!” Pēteris Apinis par pesticīdiem un postu, ko tie nodara dabai un cilvēkam 115
1 diena
Lasīt citas ziņas

E. Papule: – IZM vai tās struktūrās strādāju jau kopš 1995. gada. Tātad lēmums aiziet ir pieņemts pēc vairāk nekā 20 gadu darba. Lēmums patiešām ir mans, bet tas tika pieņemts noteiktu iemeslu pēc. Par iemesliem jau esmu teikusi: ja vēlamies virzīt lielas reformas, būtiskas pārmaiņas, ir ļoti svarīgi strādāt kopā ar gudriem, zinošiem un profesionāliem cilvēkiem vai vismaz tādiem, kam piemīt viena no šīm īpašībām. Šādiem cilvēkiem ir jābūt ministrijas vadībā, jo tieši no viņiem atkarīgs, kāds būs pārmaiņu rezultāts.

Esat teikusi, ka no ministrijas aizejat tāpēc, ka tālākai izskatīšanai netiek virzīti kādi svarīgi dokumenti. Mājiens tā kā uz valsts sekretāri. Tagad, kad jau esat prom no IZM, vai varat pateikt skaidrāk, kas tad tika aizkavēts un kurš bija kavētājs?

CITI ŠOBRĪD LASA

Negribētu teikt vairāk par to, ko jau pateicu. Taču vēlreiz uzsveru: ja īsteno nopietnas pārmaiņas, nepieciešama arī atbilstoša profesionālā kapacitāte. Cilvēkam, kas vada IZM, būtu jāpiemīt vismaz vienai no manis minētajām īpašībām. Ja nav, tad rodas apjausma, ka iecerētās pārmaiņas nevar tikt saprātīgi īstenotas. IZM kopumā arī trūks kapacitātes, lai kvalitatīvi īstenotu visas sāktās reformas.

Vai kapacitātes trūkst zemo algu dēļ – par tām IZM darbinieki bieži gaužas – vai arī pareiza nav ministrijas personālpolitika?

Otrais iemesls. Algas vien problēmu nerisina. Ja cilvēkiem patīk tas, ko viņi dara, ja viņi redz tam jēgu, tad algas nav tik būtiskas, kaut iztikas līmenis arī, protams, ir svarīgs.

Ja ministrijai nav profesionālas vadības, arī politiskajai vadībai trūkst atbalsta un tad tā ne vienmēr rīkojas racionāli.

Šobrīd izglītības nozarē ir pieņemti vairāki labi un pareizi, bet konvulsīvi lēmumi.

Vai runājat par ministra Kārļa Šadurska paziņojumu par nepieciešamību visās skolās vidusskolas klasēs mācīties latviski?

Šobrīd izglītībā ir viena liela pārmaiņa: tā ir izglītības satura reforma. To veikt ir pats pēdējais laiks. Pārējais ir pakārtots vai ar to saistīts, tajā skaitā valodu joma. Tāpēc ministra lēmums ir pareizs, bet tas nedrīkstēja būt konvulsīvs. Pieņemot lēmumus, ir jāzina, kā tos īstenosim, jābūt skaidriem vismaz nākamajiem trīs soļiem. Turklāt ir jārunā ar sadarbības partneriem, ar tiem, kam būs jāīsteno šīs pārmaiņas. Ja nav pagūts runāt pirms lēmuma pieņemšanas, jārunā pēc tam, cik ātri vien iespējams. Skolās ir zinoši direktori un pedagogi, taču nu viņi jūtas uzmesti, apdraudēti. Savukārt, ja viņi laikus būtu uzrunāti, kopā būtu iespējams izstrādāt darbības plānu. Tagad sanāk tā, ka ministrijā pieņem lēmumu, bet jāīsteno tas būs skolām, tām faktiski pasaka: nu tā ir jūsu problēma, dariet, ko gribat, bet īstenojiet mūsu plānu. Tam bija jābūt mūsu kopējam darbam.

Tātad, kad ministrs paziņoja par iecerētajām pārmaiņām mācību valodas jomā, viņam nebija reāla plāna, kā tās īstenot?

Politiskajiem lēmumiem ne vienmēr apakšā ir plāns. Tā var būt, ja vien ministrs var paļauties uz stipru ieviesējinstitūciju. Taču šobrīd tā nav, un tagad ir skaidrs tikai pirmais solis. Ir skaidrs, ka būs vajadzīgas izmaiņas likumā. Kaut kas būs jādara ar skolām un skolotājiem, taču, kas tieši, pagaidām nav saprotams. Ar mazākumtautību izglītības konsultatīvo padomi tikšanās plānota tikai mēnesi pēc ministra paziņojuma. (Saruna notika 8. novembrī, tikšanās bija plānota 10. novembrī. – I. K.)

Tik nopietnu lēmumu attiecībā uz mācību valodu nedrīkst pieņemt pēdējā elpas vilcienā, pieļaujot, ka reformu īstenos kāds cits. Taču: kurš būs tas cits?

Tomēr teicāt, ka lēmums pāriet uz mācībām latviski ir pareizs.

Jā, jo jau tagad pamatskolā būtu jāieliek pietiekams fundaments, lai cittautieši vidusskolās varētu mācīties tāpat vai gandrīz tāpat kā latvieši. To “Skola 2030”, izstrādājot jauno mācību saturu, ņēma vērā. Un tādā ziņā mācību valodas reforma ir likumsakarīgs solis. Taču daudz kas būs atkarīgs no skolotāju meistarības.

Tomēr, kā jau teicu, lēmums nedrīkstēja būt konvulsīvs. Šis lēmums izskatās kā ķeršanās pie pēdējā salmiņa…

Lai glābtu “Vienotību”, zvejojot balsis nacionāli noskaņoto cilvēku vidū?

Nezinu. Par latviešu mācībvalodu katrā ziņā šobrīd iestājas ne tikai “Vienotība”. Tomēr es palieku pie tā, ka nedrīkst valodas lietas pacelt virs satura reformām. Ministrs ir gudrs cilvēks, un viņš pats arī teic, ka valodas jautājums ir tikai viens no soļiem, bet… Kur ir plāns?

Kur ir plāns – to var jautāt ne tikai par mācību valodu, bet arī par citām IZM atbildības jomām. Piemēram, par sešgadniekiem. Viņiem jau no nākamā mācību gada jāsāk mācīties it kā pirmajā klasē, bet, kā tieši tas notiks, vai sešgadīgie un septiņgadīgie mācīsies kopā vai katrs savā pirmajā klasē, joprojām nav skaidrs.

Galvenais, par ko jārunā: mācības notiks agrāk un mērķtiecīgāk.

Par to ir pietiekami runāts, mani interesē, kā praktiski tas notiks.

Sagataves un iestrādes sešgadnieku reformai bija pirms trim četriem gadiem. Taču īstenošanai pietrūka politiska lēmuma. Ja būtu turpināta diskusija, tagad daudz vairāk vecāku teiktu, ka reforma ir vajadzīga, un prasītu pašvaldībām to īstenot. Mani šobrīd dara uzmanīgu, ka jebkuras izmaiņas izglītībā tiek politizētas, kaut daudzas lietas būtu jārisina nozares profesionāļiem. Protams, politiķi pieņem normatīvo bāzi, taču lēmumi būtu jāvirza profesionāļiem. Pieredze rāda, ka labākie lēmumi tapuši nevis politiskās, bet gan profesionālās diskusijās. Jo politiskā līmenī ir tikai balsu skaitīšana: varēsim vai nevarēsim izbīdīt. Tas ir par seklu, lai pieņemtu ilgtspējīgus lēmumus.

Par sešgadniekiem nav bijusi nopietna profesionāļu diskusija. Skolotāju arodbiedrība arī par to uztraucas. Kāpēc nav diskusijas?

Tā vienmēr bijusi pieturēta un noklusēta.

Kāpēc?

Jo mums ir ērti, ka lēmumus pieņem politiķi.

Kuri ir tie “mēs”?

Mēs visi. Cilvēki!

Arī ierēdņi? Ko liks, to darīs?

Ministrijas ierēdņiem droši vien ir dažāda pieeja. Par sevi varu teikt, ka droši vien neesmu tipiska ierēdne. Ko liks, to darīs? Jā, protams, ko liek, to arī dara. Taču arī darīšana var būt dažāda. Var būt arī saprātīga un diskusijās balstīta. Ierēdņi nevar nepildīt pieņemtus lēmumus. Taču viņi var izrādīt savu attieksmi un stulbu lēmumu īstenot mazliet gudrāk. Zinu, ka tādu ierēdņu nav maz, bet jautājums, cik no viņiem strādā pēc savas sirdsapziņas.

Kurš no ministriem, ar kuriem esat strādājusi, ņēma vērā profesionāļu viedokli, bet kuri virzījās tikai uz savu mērķi, nevienā neklausoties?

Nekad pēc šādas mērauklas ministrus neesmu vērtējusi. Katram ministram vai ministrei ir bijusi sava vīzija, ko gribēts īstenot. Ne par vienu ministru nevaru teikt, ka viņi nebūtu ieklausījušies. Taču katram bijušas savas stiprās un vājās puses. Vislabāk ir tad, ja ministrs vienlaikus ir gan profesionālis, gan arī politiķis. Ik pa laikam mums ir tādi ministri.

Vai šobrīd tā ir?

Pēc visiem dotumiem: jā. Jautājums ir, kāda ir ministra politiskā piederība, cik liels atbalsts viņam ir pašam savā partijā.

Šadurskim jau it kā ir šis atbalsts.

Vismaz līdz šim bija. Taču pārmaiņas izglītībā notiek tad, kad ministrs ir spēka partijā. Ja ministrs ir partijā, kurai ir mazāka ietekme, pat labas idejas uz priekšu virzās diezgan smagi.

Šobrīd “Vienotība” pēc spēka partijas neizskatās.

Atturēšos komentēt.

Vai domājat, ka šajā politiskajā situācijā tiks pieņemti Izglītības likuma grozījumi par sešgadniekiem skolās?

Domāju, ka ne. Manuprāt, lēmums tiks uz kādu laiku atlikts.

Vai tas neapdraudēs visu satura reformu? Ja reiz tā veidota, ņemot vērā, ka 1. klase ir sešos gados?

Apdraudējums ir diezgan liels, arī satura ieviešanu var nākties atlikt. Tomēr svarīgi, ka darbs ir izdarīts – saturs jau teju ir izstrādāts un pedagoģiskā un sabiedriskā doma veidojas tajā virzienā, ka pārmaiņas tomēr ir vajadzīgas. Saturu ir iespējams ieviest arī tikai daļēji – daļā skolu vai daļā klašu grupu.

Gan attiecībā uz sešgadnieku skološanu, gan ieviešot jauno saturu, milzīga būs pašvaldību loma. Vai ministrija ir spējusi rast kopīgu valodu ar pašvaldībām?

Par pašvaldību izglītības jomas profesionāļiem varu teikt tikai to labāko. Jā, viņi ir atkarīgi no vietējās varas politiskajiem lēmumiem, tomēr cenšas strādāt profesionāli. Ir arī tādi pašvaldību vadītāji, kuri ir gana drosmīgi, lai risinātu, piemēram, skolu tīkla jautājumus.

Neizskatās gan, ka būtu laba sadarbība, piemēram, ar Rīgu, kas jau paziņojusi, ka sešgadnieku skolā ņems tikai tad, ja uz to pašu vietu nepretendēs septiņgadnieks, ka krievu skolas aiztikt neļaus utt.

Lielajās pilsētās, protams, situācija ir cita. Mazās pašvaldības, kur iedzīvotāju skaits samazinās, vairāk ir ieinteresētas strādāt tā, lai būtu attīstība. Taču arī Rīgas gadījumā es nodalītu politiku no tiem kolēģiem, kas profesionāli sadarbojas. Zinu, ka, neraugoties uz politisko retoriku, Rīgai jau ir vairāki varianti, kā risināt sešgadnieku jautājumu. Protams, ka politiskiem lēmumiem ir jāpakļaujas gan Rīgas domes, gan arī ministrijas darbiniekiem, tomēr viņi arī redz, kas ir reāla darbība un kas ir tikai putas, kas peld pa virsu.

Un dažkārt pašvaldību pārstāvjiem ir taisnība. Piemēram, kad viņi teic, ka skolu tīkla sakārtošana vien nedos būtisku algu palielinājumu pedagogiem. Kā var palielināt algas no iekšējiem resursiem, ja algas visur pieaug? Tas nav iespējams, tāpēc ir jāpieaug finansējumam pedagogu algām.

Ļoti bieži gan dzirdēts, ka izglītība jau tagad ir pārfinansēta un vairāk naudas nedos. To pats ministrs saka.

Kā izglītība var būt pārfinansēta, ja tā ir visnozīmīgākā investīcija nākotnē? Atturēšos spriest par procentiem no IKP vai valsts budžeta, kas tiek izglītībai. Taču jāņem vērā, ka izglītībā šobrīd ļoti daudz tiek ieplūdināti Eiropas struktūrfondu līdzekļi. Kas notiks, kad to vairs nebūs? Tad nebūs ne atbalsta talantīgajiem un riska grupu skolēniem, ne karjeras izglītības? Finansējums būtu jāatrod vai nu IZM budžetā, vai arī pašvaldībām jāmaina sava pieeja izglītības finansēšanai.

Atgriežoties pie krievu skolām. Bijušie izglītības ministri – gan Ķīlis, gan Dombrovskis – atklājuši, ka bijusi kāda politiska vienošanās neaiztikt krievu skolas. Tas nozīmē: arī nekontrolēt, vai tajās ievēro likumus. Vai tiešām politiķu vienošanās dēļ šīs skolas bija ārpus kontroles?

Par politiskām norunām neko nevarēšu komentēt.

Diez vai ierēdņi varēja to nezināt, jo tieši viņiem nācās pievērt acis. Tagad skolu tīkla pētniekam Turlajam jāpaziņo, ka skolās strādā latviski nerunājoši skolotāji. Vai viņš saka taisnību?

IZM rīcībā nav datu par to, cik lielā mērā skolotāji runā vai nerunā latviski. Tas vairāk ir Izglītības kvalitātes valsts dienesta jautājums. Tas reaģē uz sūdzībām, īsteno pārbaužu plānu.

Ja skolā visiem ir ērti nerunāt latviski, kurš sūdzēsies?

Vecāki un citi skolotāji tomēr ik pa laikam sūdzas. Domāju, ka situācija uzlabosies dabiskā veidā. Ir pašvaldības, kur nemaz vairs nav mazākumtautību skolu. Skolu tīkla kārtošana šo skolu skaitu samazinās vēl vairāk. Attiecībā uz lielajām pilsētām gan vajadzētu kādu striktāku plānu, kā to darīt. Tomēr svarīgi ir nepolarizēt sabiedrību, neveidot divas frontes. Tas nav vajadzīgs. Mācību valoda skolās nedrīkst būt tikai politisks jautājums. Tas pirmkārt ir izglītības jautājums.

Turlajs iesaka, piemēram, Vecmīlgrāvī un Sarkandaugavā no četrām krievu un divām latviešu vidusskolām izveidot vienu latviešu. Vai, jūsuprāt, tas ir reāli?

Ja skolu tīkls tiks kārtots sešus gadus, tad, jā, tik ilgā laikā to varētu izdarīt, ja ir konkrēts plāns, ko īstenojam pa soļiem. Daudz kas atkarīgs no tā, vai mācēs uzrunāt cilvēkus. Šobrīd nav vēlmes uzrunāt. Ja vecāki redzēs labumu, kas no apvienošanas būs bērniem, protestu nebūs. Taču nepietiks, ja viņiem teiks – vajag pārmaiņas, jo jau sen vajadzēja.

Ko pati domājat darīt tālāk?

Vēlos pagaidām uz daudz ko paskatīties no malas, palēnināt dzīves tempu, atgūt personisko brīvību, taču tas nenozīmē, ka vairs nestrādāšu. Labprāt arī turpmāk strādātu izglītības jomā.

Vai esat vēl atvērta piedāvājumiem vai arī kādam jau esat piekritusi?

Gan, gan.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
GN
Gunārs Nāgels
Ziņas
Gunārs Nāgels: Meli un maldināšana par Covid-19 un pret to attīstītajām vakcīnām noteikti apdraud cilvēku dzīvību
17 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Latviešu dziedātāja Aminata publisko foto, kurā redzama ģērbusies tikai džinsos un zābakos 50
23 stundas
PA
Pēteris Apinis
Laukos
“Šo inžu dēļ nedzimst bērni, vīriešiem nestāv, bērniem psihomotori traucējumi!” Pēteris Apinis par pesticīdiem un postu, ko tie nodara dabai un cilvēkam 115
1 diena
LA
LA.LV
Kokteilis
Ieklausies tajā, ko tev saka tavi draugi! Horoskopi 16.maijs 1
14 stundas
LK
Linda Krāģe
Kokteilis
Šonedēļ dosi priekšroku vienatnei vai attiecībām ar pašiem tuvākajiem! Horoskopi no 17. līdz 23. maijam
12 stundas
Lasīt citas ziņas
IM
Ingrīda Mičāne
Laukos
“Jaunas iespējas zemes izmantošanā!” Vietējais uzņēmējs izdomājis veidu, kā ar bērzu kompensēt ogļskābās gāzes izmešus 2
55 minūtes
ZD
Zigfrīds Dzedulis
Ziņas
Dalītā īpašuma izbeigšana pēc desmit gadus ilgas tērzēšanas: kad un kā tiks izbeigts šis acīmredzamais absurds?
30 minūtes
Uldis Šmits
Ziņas
Valdībai nācās atzīt, ka sasniegti “gandrīz visi” mērķi. Cik daudz naudas uz vienu zinātnieku iegulda Latvija?
24 minūtes
JC
Juris Ciganovs
Stāsti
“Arī viņam bija paredzēta bandinieka loma šajā farsā…” Lielvaru dzirnās maltais ģenerālis Roberts Dambītis
38 minūtes
LA
LA.LV
Ziņas
Beidzot sapratu, ko nozīmē jēdziens “čilot”. Borovkovs atklāj, kā “uzlādē baterijas” pandēmijas laikā
09:46
Uldis Šmits
Ziņas
Valdībai nācās atzīt, ka sasniegti “gandrīz visi” mērķi. Cik daudz naudas uz vienu zinātnieku iegulda Latvija?
09:31
ZD
Zigfrīds Dzedulis
Ziņas
Dalītā īpašuma izbeigšana pēc desmit gadus ilgas tērzēšanas: kad un kā tiks izbeigts šis acīmredzamais absurds?
09:25
LA
LA.LV
Medības
Vilku sāga turpinās! Meža kamerā uzfilmēts, kā sivēnmāte aizstāv sivēnus, kad uzbrūk vilki 17
15 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Lielākais drauds ir mutācijas, kas rodas tādās vietās kā Indija!” Rēvalds par maigo kovidu un vakcīnu efektivitāti pret jaunajiem Covid-19 veidiem 26
13 stundas
IF
Imants Frederiks Ozols
Ziņas
“Viņš ir pierādījums tam, ka Latvija nav maza valsts!” Profesors Grēns, kurš trīsreiz atteicies no Triju Zvaigžņu ordeņa
18 stundas
AJ
Atis Jansons
Ziņas
Veicot vairāku lielveikalu stāvvietu apsekošanu, konstatēts, ka tās ir par šauru. Cik ilgi vēl skrambāsim savas un kaimiņu durvis?
14 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Latviete Telavivā nofilmē baisu skatu un ziņo par kāda vīrieša nāvi 30
16 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Zināms, kā izskatīsies Samantas Tīnas uzstāšanās “Eirovīzijas” dziesmu konkursā 13
18 stundas
LE
LETA
Ziņas
Šovasar ieviesīs maksu par iebraukšanu bijušajā padomju armijas raķešu bāzē Zeltiņu pagastā 23
19 stundas
LE
LETA
Ziņas
“Varbūt vajag vairāk līderības no premjera puses?” Pūce domā, ka Kariņš valdībā varētu izrādīt lielāku drosmi 9
11 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Latviešu dziedātāja Aminata publisko foto, kurā redzama ģērbusies tikai džinsos un zābakos 50
23 stundas
LE
LETA
Ziņas
Paziņo, kur visvairāk ar Covid-19 sasirgušo 7
15 stundas
GN
Gunārs Nāgels
Ziņas
Gunārs Nāgels: Meli un maldināšana par Covid-19 un pret to attīstītajām vakcīnām noteikti apdraud cilvēku dzīvību
17 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
“Tie ir spermas donori!”: Uģis Kuģis skarbi izsakās par vīriešiem, kas neaudzina savus bērnus 20
21 stundas
SD
Sandra Dieziņa
Stāsti
“Sen jau tas bija jādara!” Rīdziniece Sanija jau astoņu gadus cīnās par iekļūšanu mājās
20 stundas
DJ
Diāna Jance
Ziņas
“Man daudzreiz ir teikts, ka atšķiros no itāļiem!” Latviete Itālijā – Marija Džūlija da Sakko
16 stundas
EL
Egils Līcītis
Stāsti
“Tāpat kā Pavļuts ir pilnībā kovida ministrs, tā visa valdība ir pandēmijas kabinets.” Saruna ar Māri Kučinski 54
1 diena
LA
LA.LV
Veselam
Viņas pacientiem jāparaksta īpaši sagatavots dokuments. Ārste iesaka pret vakcinēšanos izturēties ļoti nopietni un ziņot par blakusparādībām 62
21 stundas
PA
Pēteris Apinis
Laukos
“Šo inžu dēļ nedzimst bērni, vīriešiem nestāv, bērniem psihomotori traucējumi!” Pēteris Apinis par pesticīdiem un postu, ko tie nodara dabai un cilvēkam 115
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Kurā novadā visvairāk inficēto? Publicē karti ar visām pašvaldībam 4
22 stundas
LA
LA.LV
Veselam
Viņķele: “Latvijā visus nevakcinētos sauc par nozombētiem vakcīnidiotiem, bet nedrīkst jaukt piesardzīgos ar “antivakseriem”! 308
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
vārds ietekmē tavu dzīvi: šīs dienas gaviļnieces – Sofija, Taiga, Arita un Airita 1
1 diena
ML
Māra Libeka
Veselam
Cerīgais jūnijs, kad varēs nevilkt maskas un doties uz koncertiem! Pavļuts brīdina, ka jāgatavojas revakcinācijai 106
2 dienas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Princis Harijs intervijā paziņo, ka, dzīvojot britu karaliskajā ģimenē, esot juties kā “dzīvnieks zooloģiskajā dārzā” 38
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Maģiskās eņģeļu stundas no 15. līdz 21. maijam: kādas vēlmes piepildīsies
1 diena
LK
Linda Krāģe
Kokteilis
Šonedēļ dosi priekšroku vienatnei vai attiecībām ar pašiem tuvākajiem! Horoskopi no 17. līdz 23. maijam
12 stundas