Diez vai ierēdņi varēja to nezināt, jo tieši viņiem nācās pievērt acis. Tagad skolu tīkla pētniekam Turlajam jāpaziņo, ka skolās strādā latviski nerunājoši skolotāji. Vai viņš saka taisnību? 13
IZM rīcībā nav datu par to, cik lielā mērā skolotāji runā vai nerunā latviski. Tas vairāk ir Izglītības kvalitātes valsts dienesta jautājums. Tas reaģē uz sūdzībām, īsteno pārbaužu plānu.
Ja skolā visiem ir ērti nerunāt latviski, kurš sūdzēsies?
Vecāki un citi skolotāji tomēr ik pa laikam sūdzas. Domāju, ka situācija uzlabosies dabiskā veidā. Ir pašvaldības, kur nemaz vairs nav mazākumtautību skolu. Skolu tīkla kārtošana šo skolu skaitu samazinās vēl vairāk. Attiecībā uz lielajām pilsētām gan vajadzētu kādu striktāku plānu, kā to darīt. Tomēr svarīgi ir nepolarizēt sabiedrību, neveidot divas frontes. Tas nav vajadzīgs. Mācību valoda skolās nedrīkst būt tikai politisks jautājums. Tas pirmkārt ir izglītības jautājums.
Turlajs iesaka, piemēram, Vecmīlgrāvī un Sarkandaugavā no četrām krievu un divām latviešu vidusskolām izveidot vienu latviešu. Vai, jūsuprāt, tas ir reāli?
Ja skolu tīkls tiks kārtots sešus gadus, tad, jā, tik ilgā laikā to varētu izdarīt, ja ir konkrēts plāns, ko īstenojam pa soļiem. Daudz kas atkarīgs no tā, vai mācēs uzrunāt cilvēkus. Šobrīd nav vēlmes uzrunāt. Ja vecāki redzēs labumu, kas no apvienošanas būs bērniem, protestu nebūs. Taču nepietiks, ja viņiem teiks – vajag pārmaiņas, jo jau sen vajadzēja.
Ko pati domājat darīt tālāk?
Vēlos pagaidām uz daudz ko paskatīties no malas, palēnināt dzīves tempu, atgūt personisko brīvību, taču tas nenozīmē, ka vairs nestrādāšu. Labprāt arī turpmāk strādātu izglītības jomā.
Vai esat vēl atvērta piedāvājumiem vai arī kādam jau esat piekritusi?
Gan, gan.
