Fiktīvā realitāte 1
Šā gada Berlīnes kino festivāla konkursa filma – irāņu “Pūķis nāk!” – no skatītāja pieprasa labu sagatavotību un piedāvā aizraujošu detektīvu, kurā pseidodokumentāli notikumi savijušies ar fantāziju.
Kešmas salā – tur, iespējams, reiz atradās Ēdenes dārzs – 1965. gadā ar šiku auto ieradās kāds vīrs. Viņam jānoskaidro, kāpēc politiskais ieslodzītais padarījis galu. Taču apvidū klīst runas, ka zem kapsētas mīt pūķis un zemestrīce ir pierādījums pārdabiskajam. Tā kā aģents nespēj atrisināt uzdevumu, jo ir pārāk daudz nezināmo, viņš sauc palīgā.
Nodēvēta par vienu no šāgada Berlīnes konkursa programmas lielākajiem pārsteigumiem, Mani Hagigi filma izpelnījusies daudzus daiļrunīgus epitetus, un režisors, kura darbi iepriekš izrādīti un arī apbalvoti vairākos festivālus, apliecinājis sevi kā vienu no mūsdienu Irānas spilgtākajiem kinoautoriem. Savā jaunākajā lentē viņš droši pārvar robežas, žanriski spēlējoties ar piedzīvojumu filmām, detektīvu, trilleri un pat fantāziju, spilgtās krāsās un darbību spilgti akcentējošā muzikālā pavadījumā šķiežoties ar jokiem, ironiju un atsaucēm uz irāņu kultūru.
Beigās tapusi mērķtiecīgi detalizēta un absolūti neprātīga filma, kas, kā jau sākumā tiek norādīts, veidota pēc patiesiem notikumiem. Režisors, intervijās vaicāts, vai tā tiesa, gan smīn, taču uz ekrāna atklāj savas dzimtas stāstu, kurā ir vieta gan tuksneša vidū esošam kuģim, gan pūķim, gan noslēpumainai kastei un trīs brašiem vīriešiem, kas fotogrāfam pozējuši ar mazu bērnu rokās, gan dienasgrāmatai, nelineārā secībā rakstītai uz sienām.
UZZIŅA
“Pūķis nāk!”/”Ejhdeha Vared Mishavad!”/ “A Dragon Arrives!”
Irāna, 2016
Režisors: Mani Hagigi
“Splendid Palace”
