Francija iestājas pret “Nord Stream 2” 1
Pirms šonedēļ gaidāmā balsojuma Eiropas Komisijā par attieksmi pret Krievijas un vairāku rietumvalstu firmu finansētā gāzesvada “Nord Stream 2” būvi Francija negaidīti paziņojusi, ka iestājas pret šī projekta īstenošanu.
“Vācijas atbalstītais Krievijas enerģētikas koncerna “Gazprom” projekts “Nord Stream 2″ rada stratēģiskas problēmas Eiropas un Maskava saspringtajās attiecībās. Mēs negribam vairot [enerģētisko] atkarību no Krievijas un vienlaikus radīt kaitējumu tādu ES dalībvalstu interesēm kā Polija un Slovākija,” raksta Vācijas avīze “Süddeutsche Zeitung”, atsaucoties uz avotu Francijas valdībā.
Lai oficiāli apstiprinātu “Nord Stream 2” projektu, būtu jāizdara izmaiņas ES tā sauktajā trešajā energopaketē, kas paredz, ka uzņēmumiem, kas pārdod dabasgāzi un elektroenerģiju, nedrīkst piederēt to pārvades infrastruktūra. Krievija uzskata ES trešo energopaketi par diskriminējošu trešajām valstīm – dabasgāzes ieguvējām un piegādātājām, un, pēc Maskavas domām, šī pakete pārkāpj vairākus starptautiskos tirdzniecības līgumus.
“Vācijas valdība pēdējos mēnešos ir pretojusies visiem mēģinājumiem izmainīt ES noteikumus tā, lai Eiropas Komisijas pārstāvjiem rastos iespēja vērsties pret “Nord Stream 2″‘ būvi,” atzīmē “SZ”. EK enerģētikas eksperti uzskata, ka gāzesvadu būvē un apsaimniekošanā arī ārpus Eiropas Savienības ir stingri jāievēro noteikumi, kas paredz nodalīt gāzesvada operatora funkciju no gāzes piegādātāja lomas. “Nord Stream 2” gadījumā abas šīs funkcijas ir “Gazprom” kontrolē.
“Lai izvairītos no gāzesvada “Nord Stream 2″ bloķēšanas, Vācijas valdība cerēja uz Francijas atbalstu, jo panākt projekta apstiprināšanu bez Parīzes piekrišanas Berlīnei būtu grūti. Tagad Vācijai var nākties meklēt citu ES dalībvalstu atbalstu, kas var izrādīties sarežģīti,” atzīmē “SZ”.
Pret “Nord Stream 2” projektu kategoriski iebilst Polija un Baltijas valstis, kā arī Ukraina, kas zaudētu ienākumus no gāzes tranzīta.
Analītiķi atzīmē, ka “Nord Stream 2” jautājumā strīds izcēlies starp Vāciju un Franciju, kuru sadarbībai ir izšķiroša nozīme Eiropas nākotnes veidošanā. Francijas nostāja varētu mainīties tikai tad, ja šajā lietā iesaistīsies prezidents Makrons, uzskata “SZ”.
Eksperti atzīmē, ka Vācijas nostāju gāzesvada “Nord Stream 2” lietā ietekmē ASV izteiktie draudi par sankciju vēršanu pret to valstu firmām, kas piedalās “Gazprom” projektā. Bundestāga deputāts Norberts Retgens no Kristīgo demokrātu savienības, ko pārstāv arī Vācijas kanclere Angela Merkele, izteicies pret projektu “Nord Stream 2”, jo tas grauj Eiropas solidaritāti. “Apgalvojums, ka tas ir vienīgi ekonomisks projekts, vienmēr ir bijis provokatīvs un nepatiess,” paziņojis Retgens.
Bundestāga deputāts no sociāldemokrātu partijas Johaness Šrapss atzinis: “Mēs pieļāvām kļūdu, jo nepietiekami saistījām šo projektu ar mūsu Eiropas partneru stāvokli. Mums nopietnāk jāizturas pret Ukrainas, Polijas un Baltijas valstu problēmām,” viņš teica.
Vācu Ārpolitikas biedrības eksperts Štefans Meisters uzskata, ka “Berlīne ir iedzīta stūrī: tā nevar atsaukt projektu, jo tad radīsies grūtības tajā iesaistītajām firmām, kā arī tiks sabojātas attiecības ar Krieviju”.
Pēc viņa vārdiem, Berlīne cenšas ierobežot varbūtējo kaitējumu un rast kompromisu, piekrītot sašķidrinātās gāzes importam no ASV un mudinot Krieviju turpināt gāzes tranzītu arī caur Ukrainu. Šādu stratēģiju vācu eksperts uzskata par kļūdainu, jo “šāds kompromiss neatbilst ne Vašingtonas, ne Maskavas interesēm”.
