Kas notiek, ja vienā katlā samet “Amerikāņu pīrāgu”, “Paģiras”, lērumu kailu meiteņu, daudz alkohola un pamatīgu uzdzīvi, kuras iznākumu nav iespējams prognozēt?

Lasītākie

“Ko var iemācīt šādi ģērbušās lektores?” Dzejniece un lektore publiski šausminās un ņirgājas par pasniedzēju apģērbu 124

Ēdam katru dienu! Kuros pārtikas produktos ir visvairāk plastmasas?

Seni un spēcīgi ticējumi: šīs lietas nekad nedrīkst ne aizņemties, ne aizdot 9

Lasīt citas ziņas

Rodas viena no nejēdzīgākajām pusaudžu komēdijām, kuras autori pretenciozi to nodēvējuši par “Projekts X” un nu bauda sava necilā domas lidojuma finansiālo triumfu, ko nodrošinājusi absolūti neoriģinālā, neinteresantā un vietām tik pārspīlētā, jēlībām pārbagātā filma, kuras vienīgie skatītāji varētu būt bezsmadzeņu radījumi bez jebkādiem priekšstatiem, uz ko ir spējīgs kinematogrāfs.

Londonā dzimušais irānis Nima Nurizadehs savu karjeru veidojis pamazām – viņš uzņēmis vairākus mūzikla klipus, režisējis komercreklāmas, taču vienmēr sapņojis par lielo kino. “Projekts X” ir viņa debijas filma, kuras producents ir neviens cits kā anarhistisko komēdiju “Paģiras” un “Paģiras 2”, un “Paspēt laikā” režisors Tods Filipss. Un tā – iepazīstieties ar trīs draugiem lūzeriem, kuriem uzmanību nepievērš neviens, taču Kosta par godu drauga Tomasa 17. dzimšanas dienai ir nolēmis sarīkot gadsimta ballīti.

VIDEO. “Tās nav Bolt avārijas, tās ir idiotu avārijas!” Ulbrokā avarējis koplietošanas auto

VIDEO. “Rīgā gaišā dienas laikā uzbrūk cilvēkiem!” Likumsargi brīdina par skūtgalvju aktivizēšanos

“Esmu vadījis dievkalpojumus ar lūgšanām un sprediķi!” Streips stāsta par draudzes dibināšanu

Tiklīdz Tomasa vecāki devušies atzīmēt savu kāzu gadadienu, priekšdarbi var sākties – brauciens uz veikalu pēc provianta, neaizmirstot arī par milzīgu paku prezervatīvu, jo meitenes taču ballītē būs, tāpēc jāparūpējas, lai pašiem pēc tam nav jāmaksā alimenti, narkodīlera apmeklējums, kas beidzas ar idiotiskas rūķa figūras nozagšanu – filmas vēlākās epizodēs liela loma būs gan pašam tirgonim, gan nelaimīgajam rūķim – un, protams, pamatīgu reklāmu, kas atbilstoši laikmeta iespējām neapstājas pie mutiskas notikuma izsludināšanas, bet iekļaujas gan vairākās interneta vietnēs un radio. Kad viss beidzot ir nokārtots un viesu ierašanās laiks pienācis, nedz Tomass, nedz Kosta un viņu draugs Džei Bī nemaz nespēj iedomāties, ka ciemos uz kluso Pasadenas ieliņu ieradīsies vairāki simti cilvēku un ka gaviļnieka māja pārvērtīsies par haosu. Bailēs trīcošs suns un cepeškrāsnī iespundēts punduris ir tikai odziņas vispārējam haosam, kas, veidots pseidodokumentālā manierē, izmantojot stereotipus par “iPhone” paaudzi, kas safilmēto materiālu uzreiz izvieto internetā, pārvēršas nekontrolējamā ārprātā, ko pavada cenzējama leksika un fiziskas izdarības, ko pieklājīgi Holivudas producenti nebūtu pieļāvuši pat scenārija uzmetumā.