ASV prezidents Donalds Tramps 6. decembrī paziņoja, ka Vašingtona oficiāli atzīst kristiešiem, jūdaistiem un musulmaņiem svēto pilsētu Jeruzalemi par Izraēlas galvaspilsētu, ar to ne vien saceļot “vētru” pasaules diplomātiskajās aprindās, bet arī apstiprinot agrākos pieņēmumus, ka ir izlēmīgs, taču neapdomīgs. Baltā nama saimnieks uzskata, ka lēmumam jāveicina palestīniešu un izraēliešu salabšana, tomēr pagaidām viss liecina par pretējo. Palestīniešu skatījumā, šis solis sagrāvis visu Tuvo Austrumu miera procesu un amerikāņi vairs nav pelnījuši būt vidutāji palestīniešu un izraēliešu konfliktā. Novērotāji tik vienpusējai Jeruzalemes likteņa izlemšanai pārsvarā lieto apzīmējumus “bezatbildīga”, “graujoša”, “riskanta”, “nelikumīga”, “neattaisnota”, “satraucoša”. ES valstis ir paudušas nožēlu par ASV soli un turpina turēties pie agrākās līnijas, ka Jeruzaleme uzskatāma par abu – Izraēlas un pārskatāmā nākotnē dibināmās Palestīnas valsts – galvaspilsētu, attiecīgi sadalītu divās daļās vai arī tā, kā savā starpā vienotos paši palestīnieši un izraēlieši. Par pasaules noskaņojumu liecina 21. decembra ANO Ģenerālās asamblejas balsojums, kur ar 128 balsīm “pret” un tikai 9 “par” pieņēma rezolūciju, kas noraidīja Trampa lēmumu.