Mēdz sacīt, ka mūzika nav izstāstāma, arī krāsu māksla ne. Edītes Pauls-Vīgneres cikls “Sieviete un Mēness” vienojas brūno, dzelteno, melno toņu gradācijā, kurus kopā sien zelts.
Mēdz sacīt, ka mūzika nav izstāstāma, arī krāsu māksla ne. Edītes Pauls-Vīgneres cikls “Sieviete un Mēness” vienojas brūno, dzelteno, melno toņu gradācijā, kurus kopā sien zelts.
Publicitātes foto

Gaismas starā 0

Valmieras muzejā līdz 24. februārim apskatāma Edītes Pauls-Vīgneres izstāde “Sieviete un Mēness”.

Kadirovieši Melitopolē izvaro Krievijas televīzijas propagandisti un piekauj operatoru 13
Šmauc pircējus? Ražotāju triki un zaļmaldināšanas pērles veikalu plauktos
Uzkrātais pensijas kapitāls rūk – ko iesaka darīt finanšu speciālisti?
Lasīt citas ziņas

Valmieras muzeja kolektīvs vērienīgi un skaisti iesācis šī Latvijai tik nozīmīgā gada mākslas izstāžu parādi. Proti, ar jaudīgas mākslinieces vērtīgo darbu iekārtojumu pārskatāmā, loģiskā secībā divās izstāžu telpās.

Var tikai vēlēties un sapņot, lai muzejos, izstāžu zālēs, galerijās, mākslas centros, kultūras namos, tirgus paviljonos, koncertzāļu vestibilos, bāru aizletēs, visās gana piemērotajās un arī ūķveidīgajās pažobelēs, pagrabos, kuros mūsdienās tiek izlikti apskatei, izglītošanai, pārdošanai, ievilināšanai, dekorēšanai un citām dzīves vajadzībām paredzēti mākslas darbi, tiktu pacelts tik spodrs karogs.

CITI ŠOBRĪD LASA

Valmieras muzeja pirmā stāva zālē izkārtoti seši cikla “Sieviete un Mēness” darbi (jaukta tehnika, vilna, zīds, sintētika, krāsu aerosols “Marabu”, 19. gs. erotiskās fotogrāfijas, digitālā druka, 53 x 158 mm) un radniecīgais “Debess spīdeklis” (arī jaukta tehnika, 200 x 200), atsevišķi grupētas sešas variācijas “Kaut kas no Visuma” (jaukta tehnika, papīrs, akvarelis, aerosola “Marabu” mirdzošie efekti, 37 x 31 cm). Otrā stāva zāli piepilda trīs telpiskie tekstildarbi no cikla “Putnu biedēkļi” (Gailis, Eglīte, Krekliņš) un pie gala sienas novietotais “Kaklarota dinozauram” (visi jaukta tehnika).

Mākslinieces personāl­izstāde, un tās viņa rīko regulāri, uzjunda blīvu pārdomu loku, kas savā ziņā radniecīgs tiem akcentiem, kurus Edīte Pauls-Vīgnere vēlējusies ik reizes atklāt ar darbu izvēli, kārtojumu, gaismas akcentiem, krāsu skaņojumu, materialitātes izcēlumiem, sižetu atklājumiem un visu pārējo daudzveidību, kas veido katras izstādes neatkārtojamību. Valmieras skate šoreiz priekšplānā virzīja, rosināja, lika apcerēt trejus atbilstoši darbu grupējumiem viņas radošajai darbībai vispār raksturīgus lielumus.

 

IZTĒLE. Kā absolūti nepieciešams priekšnoteikums, lai mākslinieks darbā radītu jauno, nebijušo, radītu tēlu, kas skatītāja apziņā pārtaptu realitātē, kļūstot par īstenību. Tveramu, sajūtamu, paturamu. Tas ir mirklis vai mūžība, kas no skatītāja prasa tādu pašu atdevīgumu mākslas darba uztverē, ar kādu mākslinieks godaprāta, talanta robežās lietojis savus darbarīkus – redzamos un neredzamos. Iztēli nereti salīdzina ar sapni. Un sapņiem nav robežu. To pilnīgi droši, manuprāt, var attiecināt uz Edītes Pauls-Vīgneres mākslas būtiskākajām pazīmēm – viņas fantāziju, drosmi, materiālu un tehniku savienojumu, tēmu loku, emociju gammu utt., utt. Viņas muzikalitāte ir kā izteiksmes forma, precizitāte, instrumentācija, konkrēti veltījumi konkrētām personībām, laikmetiem, žanriem: no Latvijas kultūras vēstures neizņemamie lielformāta gobelēni “Vācija” (1983), “Harmonija” (1988/1989), “Pagātni meklējot” (1999/2000), jau autortehnikā tapušais “Virtuoso” (1998) un daudzi citi. Tā nav tikai garīga radniecība ar brāli Raimondu, bet, manā lūkojumā, arī māk­slas principu izpratne, kā to var sajust un sevī atvērt tikai radošs cilvēks. Proti, krāsa pati par sevi neizsaka neko (protams, pārspīlējums, nav maznozīmīgi izspiest no tūbiņas “Winsor&Newton” kobaltzilo vai “Old Holland” citrondzelteno), tomēr rosinošāks, dziļāks, pilnīgāks ir tonis, to saskaņa, sabalsojums, līdzāspastāvēšana, disharmonija… Tieši šīs variācijas rada to neatkārtojamo skanējumu, ko māk­slā mēdz dēvēt par kolorītu, bet mūzikā par tonalitāti. Tāpat kā mākslinieku darbības pamats ir krāsu aplis, tā mūziķiem pilnais kvintu aplis, bet, nenogrimstot teoriju un matemātiskajos aprēķinos, pierādījumos, argumentos, var tikai atkārtot jau sen zināmo – jo vairāk robežu mākslinieks nojauc sevī un darbā, jo pilnskanīgāku rezultātu iegūs. Edītes Pauls-Vīgneres cikls “Sieviete un Mēness” vienojas brūno, dzelteno, melno toņu gradācijā, kurus kopā sien zelts. Neiztrūkstošais mākslinieces darbu pavadonis: zelts kā Bizantijas māk­slas zīme, zelts kā ikonas simbolisks tvērums, zelts kā vērtība. Zelts spīd, atspīd, mirdz tikai gaismas starā.

 

PROFESIONĀLISMS. Jēdziens, kuram tikpat daudz slāņu, versiju, apzīmējumu, cik mākslinieces darbiem. Būtu visai negaumīgi spriedelēt par Edītes Pauls-Vīgneres meistarību, par kuru jau tik daudz un bieži runāts, rakstīts, lasīts. Un tomēr – viņas profesionalitāte ir apbrīnas vērta, jo tāda ir viņas darbu intensitāte (garīgā), tapšanas laika ietilpība (dienu, stundu ziņā), nezūdamība (pirms gadu desmitiem austajiem darbiem piemīt šodienas aktualitāte un svaigums), pamatīgums (kā prasmes, kurās kopīgā ideja sastopas ar detaļas improvizāciju). Edītes Pauls-Vīgneres profesionālisms, tāpat kā visu laikmetu lielo meistaru esība, uzdod mūžīgo jautājumu: kas ir forma? Atbilde ir zināma. Atrodama Rainera Marijas Rilkes un Džo­zefa Melorda Viljama Tērnera, Zentas Mauriņas un Sergeja Rahmaņinova, Leonardo un Friča Bārdas, Karla Lāgerfelda un Mirjamas Šapiro, pašas Edītes Pauls-Vīgneres atziņās par mākslu un dzīvi. Jā, forma ir mākslas darba saturs, bet tukša forma ir kā rieksts bez kodola, kā vekselis bez seguma, kā zīdītāja bez piena. To pilnību gandrīz vienmēr nodrošina sižets, zīme, vārds, notikums, kas izriet no zināšanām, vēstures un neizzināmā klātbūtnes. Iespējams, vēl vairāk to nosaka pasaules, dabas, cilvēku uztvere. Dvēseles plašums. Māksliniece, kura no tēva mantojusi izgudrotājas garu, to audzējusi kopā ar tādiem jēdzieniem kā skaistums, skaidrība, sevis pilnveide darbā. Un līdzās sāpes par Liteni, dēlu, Ukrainu. Viss vienuviet. Pilnību mākslā un dzīvē sasniedz tikai tas, kurš spēj nolaisties sāpju dziļumos vai pacelties līksmes padebešos. Kopā ar lielu spēku. Fizisku. Garīgu. Ilglaicīgu. Šķiet, ka tā arī ir viena no īstas profesionalitātes pazīmēm: cik ilgi spēj saglabāt sevi tradicionālā un mūsdienīgā izpratnē, savijumā, atklājumā. Protams, arī še vairākas iespējas, nosacījumi, cēloņi un sakarības. Bet lielās likumības vienmēr liek gaismai iestāties pret tumsu. Arī Mēness gaismai.

Vēl viena profesionalitātes klātesamība neapšaubāmi ir vieglums (šķietamais), atbrīvotība, joks, smaids, prieks, kas dod prieku citiem. Gudru prieku, kā muzeja otrā stāva zālē izvietotās tekstila figūras, audumu skulptūras. Tās atkal rāda mākslinieces monumentalitātes izpratni un aroda vērienu, šie vārdi nebūtu attiecināmi tikai uz darbu izmēriem. Katrā gudrā jokā ir sava patiesības daļa, un katrs skatītājs pats var veidot savu attieksmi pret proporciju, samēru, attiecībām starp rotājumu un tā īpašnieku. Vai šodienas Latvijā trūkst no lupatiņām uzburtu dārglietu un dinozauru, kas ar tām greznojas?

 

KRĀSA. Atstatus no lielformāta tekstila darbu kolāžām pirmā stāva zālē var redzēt ielogotos risinājumus uz papīra ar akvareli un citiem tehniskiem paņēmieniem. Lieli mākslinieki var atļauties mazas kaprīzes. Ja vārdam noņem uzslāņoto negāciju, bet tulko atbilstoši Latviešu literārās valodas vārdnīcā (R., 1980, 4. sējums, 142. lpp.) dotajam skaidrojumam – nepamatotas, pēkšņas vēlēšanās, tad tas var būt uztveres ceļš šiem ekspromtiem. Ne tikai skaņdarbi rodas improvizējot, bet arī kārtojot krāsu emocionālās noskaņās; meklējot izteiksmes savdabību (to nevar atļauties laika un materiālu ziņā dārgajos tekstila lielformātos); kā vērtīgu nejaušību, kas ir katra mākslinieka rupjmaize; bez iepriekšējas sagatavošanās un ieceres briedināšanas, izsakot dienas sajūtas. Vēl citas iespējas, kā meklēt un atrast satikšanos ar “Kaut kas no Visuma”. Turklāt nelielie darbiņi ar savu rotaļīgumu ir kā vajadzīga un inscenēta pauze, pirms no pirmā stāva blīvās, nopietnās ekspozīcijas skatītājs dodas uz turpinājumu otrajā stāvā. Iespējams, ka ritma maiņa absolūti nepieciešama arī māk­sliniecei pašai. Tā no fiziski un garīgi smagā ikdienas darba stellēs vai pie šujmašīnas, starp vainagu, diadēmu un kroņu darināšanu, starp visām tām smalkajām mežģīņu, lina, vilnas, sintētisko materiālu apvārdošanām pirms spilgtās iegailēšanās dod Edītei Pauls-Vīgnerei nelielu atslodzi, ļaušanos krāsas salikumu maģijai, spēkam, neizsmeļamībai. Arī ilgām un nepiepildāmajam jeb, kā viņa reiz teica, “krāsa – mana mīlestība, kaislība”. Krāsainība, faktūra, triepiens, nošvīkājums, uzsmidzinājums utt., utt. ir pati dzīve tās piesātinājumā.

Izstādes ievadvārdos māksliniece likusi arī dažas Aspazijas rindas: “Tumsu projām nobīdot,/ Tu ar gaismu pildi āri,/ Spožu miglas audumu/ Visai dzīvei pār­stiep pāri,/ Brīnumainā mēnessnakts.” Valmieras muzejā izstādē Edīte Pauls-Vīgnere atkal iznākusi gaismā. Pati starodama, atstarodama, izstarodama, uz Gaismu vezdama.

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
Kadirovieši Melitopolē izvaro Krievijas televīzijas propagandisti un piekauj operatoru 13
Šmauc pircējus? Ražotāju triki un zaļmaldināšanas pērles veikalu plauktos
Uzkrātais pensijas kapitāls rūk – ko iesaka darīt finanšu speciālisti?
Krievijā avarējis helikopters, ar kuru pārvadā Putinu 74
Pavasaris vairs nav aiz kalniem? Sinoptiķi prognozē, kad Latvijā beigsies sals
Lasīt citas ziņas
Riekstiņa: Pēdējo gadu laikā Rīgā ir vizuāli vērojama atpalicība no Tallinas un Viļņas
FOTO. Pakistānā sprādzienā lūgšanu laikā mošejā 47 nogalinātie 24
Slaidiņš: Tankiem nāvējošākais drauds ir aviācija
Live TEKSTA TIEŠRAIDE. Francija un Austrālija piegādās Ukrainai artilērijas šāviņus
Piektā bronza! Latvijas kamaniņbraucējiem bronza komandu stafetē
23:24
Ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem – “Skroderdienas Silmačos” izrāda jaunā manierē
23:14
1933. gada 30. janvārī. Vara Hitlera rokās
23:04
FOTO. Šefpavāru uz uguns gatavots ēdiens un īpašā godā celtas ķimenes – aizvadīts Ziemas garšu festivāls Siguldā
VIDEO. Suns aiz garlaicības izgrauzis caurumu un izbāzis galvu caur ārdurvīm
Dažviet tie maksā naudu, citviet ir par brīvu – pircēji nesaprašanā par salātu iepakojuma traukiem veikalos 1
Streips: “Saskaņa” vismaz paredzamajā nākotnē nekur nepazudīs
Sociālantropologs: Daļa sabiedrības cīņā ar Krieviju ir gatava kļūt tāda pati 29
Naktī brīžiem lietus, sniegs, uz ceļiem atkala. Kāda būs otrdiena?
Diemžēl Ukrainas pusē labiem cilvēkiem ir jāiet bojā, lai apturētu neliešus, tā Latvijas vēstnieks Ukrainā 42
SPECIĀLIZLAIDUMS. Aktuālais par karadarbību Ukrainā 3
Pretēji plānotajam, vēl nav izdevies atjaunot portāla “Latvija.lv” darbību 28
Ja cilvēks vēlas dzīvot Latvijā un viņam nav medicīnisku argumentu – viņam ir jākārto latviešu valodas eksāmens, tā Vītola 17
Skačkovs: Levita ideja par tribunāla veidošanu ir daļa no priekšvēlēšanu kampaņas 45
Šmauc pircējus? Ražotāju triki un zaļmaldināšanas pērles veikalu plauktos
“Viņā atklājās augstākā līmeņa diplomāts,” Gordons atzīst, ka Zelenskis kara laikā parādījis sevi no vislabākās puses 38
Tas prasīs tikai minūti… Bijušais britu premjers Boriss Džonsons saņēmis Putina draudus 46
Austrijā vīna pagrabā atrasti seši bērni, kurus tur turējis sazvērestības teoriju piekritējs
ST vērtēs valdības lēmumu, kas pavēra iespējas izcirst jaunākus mežus 1
Centrālapkures nav, bet “Rīgas namu pārvaldnieks” liek maksāt par apkures iekārtu remontu 43
“Gāze noteikti atradīsies, bet par kādu cenu!” Pamazām jāsāk domāt par nākamo apkures sezonu
“SOK ir kara, slepkavību un iznīcināšanas veicinātāja,” Ukrainas prezidenta biroja padomnieks skarbi par SOK
Kadirovieši Melitopolē izvaro Krievijas televīzijas propagandisti un piekauj operatoru 13
Vai ir iespējama Suvalku koridora okupēšana? “Var cilvēki gulēt mierīgi”, tā Slaidiņš
Ne visi cilvēki ar zemiem ienākumiem var saņemt sociālo palīdzību. RD pārstāvis skaidro, kādās situācijās to atsaka 16
Par gada vārdu kļūst okupeklis, bet par savārstījumu – Maira Brieža izteikums
Mandeļu miltu, šokolādes, kartupeļu… Neierastas vafeļu receptes!