Gaumīga izspēlēšanās Daugavpilī 0
Daugavpils teātri neviens nelutina. Skatītāji krēslus nelauž. Māksliniekiem ik pa laikam uznāk nelāgs centrtieces spēks – uz Rīgu, uz Rīgu!
Bet, ja teātrī ierodas jauns režisors, kurš tēlotājiem ļauj vaļu gaumīgi izspēlēties, noskaņa mainās uz gaišo pusi. Jura Joneļa veidotais Edvarda Vulfa lugas “Līnis murdā” iestudējums tam ir labs piemērs. Luga ir vienkāršs, tomēr arī visai virtuozs un gaumīgi nepiedienīgs stāsts par mākslinieku Augustu Līni, kurš, izmantojot iepazīšanās sludinājumu un sava drauga rakstnieka Kārļa Dīkas palīdzēšanu, nolēmis tikt pie dzīvesbiedres. Jautriem mīlas pārpratumiem pilnais notikums paver aktieriem iespēju radīt spilgtus raksturus. Cits no cita kardināli atšķirīgi un, kas mākslā nav mazsvarīgi, interesanti ir visu piecu Līņa izredzēto tēli. Koši kariķēts un savdabīgs ir Ritvara Gailuma atveidotais Mājkalpotājs. Bet līgavas lūkotāju lomās Māris Korsietis (Līnis) un Egils Viļumovs (Dīka) priecē ar precīzo raksturu pretmetu tvērumu – plecīgais un kalsnais, lēnīgais un apsviedīgais, prātīgais un straujais, skumīgais un jautrais – ideāls tēlu pāris, kāds sastopams arī klasiskajās kinokomēdijās.
Patīkami frivolajam izrādes garam piestāv arī Uģa Bērziņa nereālistiskais skatuves iekārtojums – Romāna Sutas gleznu reprodukcijas, kas kalpo ne tikai dekoratīvai mākslinieka darbnīcas atmosfēras radīšanai. Gleznās var iekāpt un paslēpties, gleznas var atdzīvoties.
