Gleznas un spilvendrānas krustdūrienos 0
Lielupiete Zoja Milovidova visu darba mūžu nostrādājusi zvejnieku kolhozā “Uzvara” par tīklu audēju. Aizejot pensijā, viņa saivu un linumu nomainīja pret smalku adatiņu, dziju un kanvu, lai darinātu izšuvumus krustdūrienu tehnikā.
Krustdūriens sastopams gandrīz vai visu pasaules tautu izšuvumos. Šajā tehnikā iespējams darināt dažādu sižetisku kompozīciju gleznas un dekoratīvas spilvendrānas, kas pārsteidz ar toņu bagātību, smalkumu un rūpīgo roku darbu.
Pirmā nojausma par šo izšūšanas tehniku Zojai esot radusies, skatoties, kā ar adatu un diegu darbojas viņas mamma. Kad pati kļuvusi par mammu un vēlāk – par vecmāmiņu, pēc smagās darbadienas gribējusi pievērsties kam sievišķīgākam par tīklu aušanu un lāpīšanu. Iegādājusies kanvu un rāmi izšūšanai, paskatījusies, kādu krāsu dzijas kamoli sakrājušies groziņā, nopirkusi skiču paraugus un garajos ziemas vakaros sākusi iemēģināt krustdūrienu. Lai pirmais darinājums taptu ātrāk, izvēlējusies ļoti vienkāršu zīmējumu, bet diegus likusi vairākās kārtās.
Izšūšanai krustdūrienā ir piemēroti dažādi audumi, taču jūrmalniece izmanto kanvu, bet no dzijām – gublānu, kas vēl esot saglabājies krājumā no senākiem laikiem, un akrila dziju, kas izceļas ar spilgtu krāsu bagātību. Mulinē diegus neesot iecienījusi.
– Izšūšanas tehnika nav sarežģīta, jāprot tikai skaitīt un precīzi atdarināt zīmējumu, – nosmej pensionētā tīklu audēja.
Šis vaļasprieks apliecina ne vien autores prasmi, bet arī ļoti lielo pacietību. Un, nenoliedzami, izšūšana krustdūrienā ir aizrautīgs brīvā laika pavadīšanas veids.
