Aija Tūna LVSB izglītības un jauniešu projektu vadītāja: – Nākot uz šejieni, atcerējos pirms pāris dienām pavisam nejaušu viedokļu apmaiņu feisbukā, kur bija safotografētas ļoti skaistas Latvijas ainavas un klāt paraksts – Latvija tomēr ir tik skaista! Izlasīju un ierakstīju: bez “tomēr” – Latvija ir skaista. 11

16:51, 10. novembris 2016

Dabā

Simtgades kontekstā svarīgi vienoties, ka saruna par dabu nevar būt bez sarunas par cilvēku, un pārsvarā tas jautājums ir par attieksmi un tās maiņu, kas nākusi nevis dogmatiski no augšas, bet pašu izdiskutēta un saprasta, ka patiešām mums ir ko mīlēt un ar ko lepoties.

Reklāma

Lasītākie

7 pārtikas produkti un dzērieni, kas veicina grumbu veidošanos un paātrina novecošanos

Krievu murgs Turcijā: turki Krievijas pilsoņus izsēdina no lidmašīnām un neļauj lidot uz citām valstīm

Ziemeļamerikas indiāņu zvēru horoskops. Uzzini, kurš dzīvnieks esi tu! 17

Lasīt citas ziņas

Dainis Īvāns, dabas kanona idejas atbalstītājs: – Varbūt sarunai par kanonu vajadzīgs spēcīgs impulss, kā tas notika pirms 30 gadiem un kāds tagad izveidojies Rīgā, kad daži naudas kāsēji izdomāja, ka vajadzētu iznīcināt Lielos kapus.

– Vai jānotiek kaut kam sliktam, lai tauta sāktu protestēt? Varbūt dabas kanons palīdzētu nostiprināt vērtības, vēl pirms tās apdraud lāpstas un buldozeri.

A. Ozola: – Pēdējos pārdesmit gados dabas sargāšana kļuvusi diezgan institucionāla, un sabiedrība paļaujas, ka ar to nodarbojas kaut kādas vides institūcijas, aizvien vairāk viss tiek regulēts, un plašāka iedzīvotāju iesaiste procesā zūd. Reizēm mēs apzināti piesedzamies, ka Eiropas Savienība prasa pamatotu, taču sabiedrībā ne gluži populāru lēmumu pieņemšanu, taču šobrīd saskaramies ar ļoti nopietnu pretestību dabas aizsardzības prasībām no pašvaldībām un uzņēmējiem. Masveidā notiek ofensīva tiem dabas aizsardzības principiem, kas ir definēti. Nupat notika diskusija par “Rail Baltica” maršrutu, ar Salacgrīvas iedzīvotājiem pat bijām Briselē. Un kā šī diskusija tiek strukturēta – vai jums svarīgāki šie daži gliemezīši, kas dzīvo dabas teritorijā, vai tomēr lauksaimniecības zemes un attīstības iespējas. Tāpat tas notiek ar mežiem – cilvēki saka – ārprāts, šausmas, kā izcērt mežus, viņu sēņu un ogu vietas ir kļuvušas par izcirtumu, bet pēc statistikas viss ir kārtībā! Mēs nevaram tikai paļauties uz to, ka dabas vērtību jautājumus kāds cits risinās, vajag sabiedrības diskusijā formulēt, kas ir tie principi, kas jāievēro, pēc kā jādzīvo.