H. Cukurs kopā ar advokātu, policijas prefektu un žurnālistiem. Riodežaneiro. 20. gs. 50. gadu beigas – 60. gadu sākums.
H. Cukurs kopā ar advokātu, policijas prefektu un žurnālistiem. Riodežaneiro. 20. gs. 50. gadu beigas – 60. gadu sākums.
Foto no Latvijas Kara muzeja

Herberts Cukurs – varonis un/vai noziedznieks? 41

Nesen plašu rezonansi piedzīvojušais mūzikls “Cukurs. Herberts Cukurs” apliecināja tā galvenā varoņa – 20. gadsimta 30. gadu otrajā pusē populārā lidotāja, bet Otrā pasaules kara gados bēdīgi slavenās “Arāja komandas” dalībnieka kapteiņa Herberta Cukura vārda popularitāti un spēju ilgstoši noturēties publiskajā diskursā. Debates par H. Cukura personību apstiprināja jau agrāk novērotus centienus viņu slavēt vai nosodīt bez pietiekamas iedziļināšanās H. Cukura darbībā, kā arī nespēju nodalīt un atšķirīgi vērtēt viņa sasniegumus aviācijā un dienestu noziedzīgā organizācijā.

KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Psihoterapeits Viesturs Rudzītis priecājas, ka meita saslimusi ar Covid-19: “Kā akmens no sirds novēlās…” 183
15 stundas
LE
LETA
Ziņas
Trīs Latvijas pilsētas: paziņo, kur pagājušajā diennaktī atklāts visvairāk Covid-19 inficēto 5
13 stundas
EL
Egils Līcītis
Stāsti
Politiķis Mārtiņš Kossovičs: “Kāpēc nevaram jau tagad atklāti pateikt pilsētniekiem – lūdzu, nepērciet mašīnas ar lieliem dīzeļiem!” 31
Intervija 20 stundas
Lasīt citas ziņas

Līdz galam neizgaismotu epizožu H. Cukura dzīvē netrūkst arī viņa gaitās Latvijas armijā (daudzie disciplīnas pārkāpumi un vairākkārtēja atvaļināšana no dienesta) un paša H. Cukura brutālajā noslepkavošanā Urugvajā 1965. gadā (vai tā bija Izraēlas specdienesta “Mossad” vai atsevišķu ebreju teroristu veikta atriebības akcija). Tomēr visvairāk neskaidrību un pretrunu līdz šim ir izraisījusi H. Cukura darbība nacistu okupācijas laikā, kas, pretēji tā seklajai atklāsmei mūziklā, ir pelnījusi daudz lielāku uzmanību.

“Arāja komandas” virsnieks

Latvijas okupācija 1940. gada 17. jūnijā atnesa nopietnas pārmaiņas arī kapteiņa H. Cukura dzīvē. Dažus mēnešus vēlāk viņu atvaļināja no dienesta sakarā ar piemērota amata trūkumu sarkanajā armijā. Kaut arī ir ziņas, ka H. Cukuram sāpīga izrādījās padomju varas veiktā uzņēmumu nacionalizācija, kas pārvilka strīpu viņa plāniem attīstīt lidmašīnu būvniecību, tomēr tieši H. Cukurs 1941. gada 9. aprīlī ar Baltijas kara apgabala rīkojumu tiek komandēts uz Jakovļeva aviokonstruktoru biroju Maskavā, kur pavada veselu nedēļu. Saskaņā ar citu aculiecinieku stāstīto padomju okupācijas gadā H. Cukurs izmantoja sava laba drauga rakstnieka un Kirhenšteina “marionešu valdības” locekļa Jūlija Lāča labvēlību, saglabājot zināmas privilēģijas un brīvi pārvietojoties ar savu kadiljaku. Pastāv arī nostāsti, ka Cukurs līdzdarbojies kolhoza dibināšanā Penkules pagastā, tādēļ pēc Vācijas–PSRS kara sākuma 1941. gada 22. jūnijā vietējie aizsargi pat viņu apcietinājuši.

CITI ŠOBRĪD LASA

Ir diezgan ticams, ka, lai paglābtos no iespējamām represijām, H. Cukurs vēlāk arī pievienojās savas studentu korporācijas “Lettonia” biedra Viktora Arāja komandētajai latviešu drošības palīgpolicijas vienībai. Tomēr jāšaubās, vai vācu okupācijas varas acīs H. Cukurs bija tik liels kolaboracionists, ka viņam draudēja nāves sods. No tā spēja izvairīties pat sociāldemokrāts un “Tautas armijas” augstākais politiskais vadītājs Bruno Kalniņš, kura sadarbība ar padomju okupācijas režīmu bija daudz nopietnāka. H. Cukurs “Arāja komandā” dienēja no 1941. gada jūlija beigām līdz 1942. gada augustam un bija ne tikai transporta līdzekļu un ieroču noliktavas pārzinis, bet atbildēja arī par sakaru uzturēšanu ar vācu armiju, SS un Drošības policiju, kā arī pildīja V. Arāja adjutanta pienākumus. Šīs represīvās militārās vienības uzdevumos ietilpa nacionālsociālistiskās Vācijas ienaidnieku – ebreju, psihiski slimo cilvēku, čigānu un komunistu – iznīcināšana. Vēsturnieks Kārlis Kangeris uzskata, ka H. Cukurs “ar savu līdzdalību “Arāja komandas” vadošajā sastāvā ir sekmējis liela skaita Latvijas civiliedzīvotāju iznīcināšanu vācu okupācijas laikā un līdz ar to kaitējis Latvijas valstij un tās tautai. Tāda rīcība nekādā ziņā nav saskaņojama ar Latvijas armijas virsnieka godu”.

Rīga, Kr. Valdemāra iela 19

Vienas no smagākajām apsūdzībām pret H. Cukuru ir par viņa dalību ebreju spīdzināšanā un nogalināšanā pazīstamā ebreju tirgotāja Šmulāna namā Rīgā, Kr. Valdemāra ielā 19, kur savu sākotnējo mājvietu bija atradusi “Arāja komanda”. Kaut arī vairākās “Vācijā atbrīvoto ebreju organizācijas” pirmajos pēckara gados pierakstītajās liecībās ir minēta H. Cukura nežēlīgā izturēšanās pret ebrejiem Rīgā 1941. gada jūlija sākumā, vismaz šajā laikā tā ir apšaubāma. Mūsdienās apzinātie Latvijas PSR Valsts drošības komitejas krimināllietu materiāli rāda, ka līdz pat jūlija vidum H. Cukurs ir piedalījies nacionālo partizānu cīņās Bukaišu pagastā, bet Rīgā ieradies ne agrāk kā 15. jūlijā.

Asas debates ir izraisījušas vairākas tolaik sešpadsmitgadīga ebreju zēna Ābrama Šapiro dažādos laikos sniegtās liecības. Saskaņā ar vienu no tām, kas ar Ā. Šapiro parakstu ir pierakstīta 1948. gada 19. decembrī Minhenē, H. Cukurs jau 1941. gada 2. jūlijā kopā ar bruņotu vīru grupu ielauzies viņa tēva Pinhusa Šapiro dzīvoklī Rīgā, Zaubes ielā 4 – 4 un paziņojis, ka konfiscē to savām vajadzībām (pēc ieraksta mājas grāmatā, Cukurs tajā gan ir ienācis tikai 21. jūlijā). Līdzšinējais dzīvokļa saimnieks ieslodzīts Rīgas Centrālcietumā, kur vēlāk nošauts, bet viņa dēls Ābrams aizvests uz “Arāja komandas” mītni Kr. Valdemāra ielā 19. Tomēr jau pēc kara ASV nonākušais un Lasvegasā par profesionālu mūziķi kļuvušais Ā. Šapiro 2005. gadā apstiprināja, ka nav liecinājis par H. Cukuru Minhenē, bet gan tikai vēlāk Ņujorkā, turklāt viņa stāstījuma pierakstā ir iekļautas lietas, ko viņš pats nemaz nav apgalvojis. Kaut arī kopumā Ā. Šapiro ir pārliecināts, ka H. Cukurs ir piedalījies Rīgas geto ebreju iznīcināšanā, viņš noliedz viņam piedēvēto apgalvojumu, ka H. Cukurs būtu bijis klāt pie viņa tēva apcietināšanas vai arī grupveidā izvarojis paša izglābto ebreju meiteni Mirjamu Kaicneri.

Rumbulas akcija

Daudz nepārprotamāka ir H. Cukura līdzdalība divās lielākajās ebreju masveida slepkavošanas akcijās Rumbulā 1941. gada 30. novembrī un 8. decembrī. Gan nedaudzo holokaustu pārdzīvojušo ebreju, gan atsevišķu latviešu policistu atmiņā H. Cukurs ir palicis gan kā atbildīgais par ebreju kolonnu brutālo nostādīšanu Rīgas geto, gan kā automašīnas šoferis, kas atradies netālu no eksekūcijas vietas Rumbulā. Cilvēki atceras arī H. Cukuru kopā ar citiem policistiem vēlāk sirojot jau pa tukšo geto teritoriju, un vairāki laikabiedri ir stāstījuši par paša H. Cukura lielīšanos par Rīgas ebreju iznīcināšanu.

Arī paša H. Cukura 1945. gada 26. jūlijā Francijas pilsētiņā Kasī netālu no Marseļas rakstītās rindas, kurās viņš gan nenosauc konkrētus datumus un nepaskaidro savas klātesamības iemeslus, rāda, ka viņš ir bijis tiešs aculiecinieks to dienu baisajiem notikumiem: “Kādā agrā novembra rītā atvērās geto vārti un “aizceļotāju” pirmās kolonnas ar rokas bagāžu un mugursomām – sievietes ar zīdaiņiem, sirmgalvji un mazi bērni – devās nezināmajā. Viņi gāja rindā pa četri, un katrā kolonnā bija ap 1000 cilvēku [..] Ar nelielu atstatumu kolonna sekoja kolonnai, un Maskavas ielā varēja dzirdēt daudzus šāvienus. [..] Iela bija pilna ar nomestām mantām, apģērbu. Bija redzamas arī asins peļķes. Dažviet gulēja arī nošautās sievietes un bērni, kuri nespēja tikt līdzi kolonnai un tika nošauti uz vietas. Dažās vietās uz ielas aiz Kuzņecova porcelāna fabrikas nogalinātie gulēja kaudzēs. Asinis tecēja ūdens notekās. [..] Kolonnu gali pazuda mazajā mežiņā, no kura bija dzirdami nepārtraukti mašīnpistoļu šāvieni.” Jājautā, no kurienes Cukuram varēja būt tik detalizētas zināšanas par šīs akcijas norisi, ieskaitot ziņas par tajā lietotajiem ieročiem? Un kāpēc šajā desmit lappušu garajā ziņojumā viņš nav uzskatījis par vajadzīgu paskaidrot, kur un kāpēc pats ir atradies šīs akcijas laikā?

Otrā pasaules kara beigās bēgļu gaitās uz Zviedriju devusies pianiste Guna Kurmis vēl šodien atceras sava tēva Rīgas pilsētas miertiesneša Anša Kurmja kara gados pieredzēto lielo vilšanos H. Cukura personā. Būdams rezerves virsnieks – lidotājs, A. Kurmis 20. gadsimta 20. gadu beigās bija labi pazīstams ar H. Cukuru, ar kuru kopā rezervistu apmācībās pat veikuši vairākus izmēģinājuma lidojumus Liepājā. Bet, tiekoties ar slaveno lidotāju 1941./1942. gadā Rīgā, tas atklāti lielījies ar Rīgas geto ebreju iznīcināšanu, kas viņas tēvā bija izraisījis tik dziļu morālisku riebumu, ka viņš pēc tam izvairījies ar H. Cukuru satikties. Vēl jāprecizē būtu arī pirms dažiem gadiem jūrmalnieka Jāņa Jerkina stāstītais, ka viņš kā deviņgadīgs zēns slepus noklausījies sava tēva brāļa Ernesta, tolaik Universitātes Rīgā Elektrotehnikas fakultātes studenta teikto, ka 1941. gada otrajā pusē uzņēmumā VEF “vakarā pirms brīvdienas Herberts Cukurs ieradies no Rumbulas un lielījies, kā personīgi rādījis citiem priekšzīmi, ņemot žīdu bērniņus aiz kājām, nogalinājis, ar galviņām sitot pret Rumbulas priedēm. Cehā iestājies klusums, un ne tikai ar Cukuru, bet pat savā starpā puiši pārstājuši runāt”.

Glābtie un izglābtie

Holokausta pētnieku vidū nav vienprātības par H. Cukura lomu vairāku ebreju glābšanā. Nav šaubu, ka starp viņiem bija jau pieminētā Mirjama Kaicnere (tika slēpta H. Cukura dzīves vietā Rīgā, Zaubes ielā, pēc tam Bukaišos, bet kara beigās kopā ar Cukuru ģimeni devās uz Vāciju un Brazīliju, kur drīz vien apprecējās, 1950. gadā liecināja par H. Cukuru kā savu glābēju, taču vēlākos gados ziņu par viņu trūkst). Turklāt tiek minēts tas pats Ābrams Šapiro, Matīss Lutriņš (H. Cukurs paņēma viņus darbā “Arāja komandas” garāžās) un viņa sieva Beila (viņa vēlāk tomēr gāja bojā Štuthofas koncentrācijas nometnē). Vēl V. Arāja tiesas prāvā 1979. gadā Hamburgā figurē bijušās liepājnieces Tamāras Feseles vārds, kas varēja būt H. Cukura mīļākā, kurai viņš palīdzējis izkļūt ārā no Rīgas geto.

Jaunus faktus par H. Cukuru videoliecībā Okupācijas muzejam ir atklājusi tolaik nepilnus divdesmit gadus vecā Leonora Apine, kuras vecāku dzīvesvieta atradās netālu no H. Cukura “Lidoņu” mājām Bukaišu pagastā. Leonora gājusi lasīt ērkšķogas Cukuriem piederošajā plašajā augļu dārzā, kur reiz uzgājusi speciāli izbūvētu zemnīcu, kurā slēpušies trīs vīrieši. Kad viņa par tiem jautājusi H. Cukuram, tas vien atbildējis, lai neliekoties par to ne zinis, bet lai drīzāk aiznes viņiem pārtiku. Taču vēlāk paskaidrojis, ka tie ir ebreji, kurus vācieši iznīcinot, tāpēc viņi ir jāslēpj, bet par to neviens nedrīkstot zināt. Vēlāk vīrieši no slēptuves pazuduši un it kā ar kuģi aizvesti kaut kur tālāk. Var pieņemt, ka H. Cukurs kara laikā bija iesaistīts vairāku ebreju glābšanā no bojāejas, taču ne vienmēr ir skaidri motīvi, kāpēc viņš to ir darījis. Nav arī izslēgts, ka H. Cukurs dažādās situācijās varēja piedalīties gan ebreju iznīcināšanā, gan viņu glābšanā.

“Aizsargu komandieris” Kurzemē

1942. gada pirmajā pusē H. Cukurs “Arāja komandas” sastāvā piedalās padomju partizānu apkarošanas akcijās Veļikije Luki, Novosokoļņiku un Nasvas rajonā. Vēlāk kā žurnāla “Laikmets” pastāvīgais līdzstrādnieks publicē vairākas kauju reportāžas, atbilstoši tā laika garam aicinot “latvju tautu piedalīties lielajā Eiropas tautu cīņā pret žīdisko boļševismu”. 1943. gada 1. maijā H. Cukurs atgriežas dienestā Rīgas apriņķa policijā, bet pēc gada tiek komandēts uz Latgali, lai sarkanās armijas iebrukuma gadījumā tur organizētu vietējos policijas spēkus. Šo rīkojumu H. Cukurs nemaz neizpilda, bet tā vietā dodas uz Kurzemi.

1944. gada 4. augustā laikraksts “Ventas Balss” jau ziņo, ka tieši H. Cukurs ir iecelts par latviešu “kārtības policijas galvenā direktora vietnieku un aizsargu komandieri Kurzemes apgabalā”. Tikai nesen ASV Hūvera institūta arhīvā Stenfordā apzinātajā Mākslas un kultūras lietu departamenta direktora Žaņa Unāma manuskriptā ir aprakstīta epizode 1944. gada augusta sākumā Liepājā, kad viņam ir izdevies pārliecināt Latvijas Zemes pašpārvaldes ģenerāldirektora vietnieku Kurzemē Mārtiņu Prīmani un vēlāk saņemt arī ģenerālkomisāra Rīgā Oto Heinriha Drekslera telefonisku piekrišanu H. Cukura apstiprināšanai šajā amatā. Tas notika brīdī, kad sarkanā armija bija izlauzusies līdz Rīgas līcim pie Tukuma, līdz 20. augustam pārtraucot sauszemes sakarus starp Rīgu un Kurzemi. Tāpēc svarīgi bija frontes nostabilizēšanā iesaistīt visus pieejamos spēkus, un te “līdzēt nevarēja ne akadēmiski kabineta cilvēki, ne kārtīgi administrācijas ierēdņi, bet gan tikai dēkaiņi un avantūristi, kam netrūka drosmes, kas ne no kā nebijās un kas varēja aizraut arī citus”. Savu uzņēmību H. Cukurs bija nodemonstrējis arī ar savu ierašanos Kurzemē, pēc tam kad bija uzmontējis savu automobili uz kāda plosta un pa jūras ceļu sasniedzis Mērsragu. H. Cukura atrašanās aizsargu komandiera amatā gan ilgusi tikai dažas dienas, jo pret viņa kandidatūru iebilduši vairāku Kurzemes apriņķu priekšnieki un vadošie latviešu policijas darbinieki. Par pamatu tam esot bijusi H. Cukura “sliktā slava”, kas gan nav saistīta ar viņa līdzdalību holokaustā, bet gan ar avantūristisko raksturu un kādreizējo nodarbošanos ar spirta kontrabandu.

Par H. Cukura tālākām gaitām līdz pat nacistiskās Vācijas kapitulācijai ir visai skopas ziņas. Iespējams, ka 1944. gada novembrī viņš īsu laiku kopā ar apcietinātajiem kureliešiem pat atrodas ieslodzījumā Ventspilī. Vēlāk dodas uz Berlīni, kur līdz 1945. gada martam strādā kādā lidmašīnu fabrikā, tad dodas tālāk uz rietumiem un nonāk amerikāņu okupācijas zonā Vācijā. Tālāk Cukuru ģimenes ceļš ved uz Marseļu Francijā, kur nedēļu pirms Ziemassvētkiem tiek izsniegta vīza viņu ieceļošanai Brazīlijā, ar ko sākas jau pavisam cits posms H. Cukura dzīvē.

Herberta Cukura lietā salikt “visus punktus uz i” var izrādīties arī neiespējami, un viņa vārds tāpat kā līdz šim dos iespēju vieniem pārmest Latvijas aviācijas izcilnieka beztiesas noslepkavošanu, bet citiem vainot latviešus nespējā apzināties savu līdzdalību un līdzatbildību holokaustā. Tomēr, lai kāda būtu H. Cukura aizstāvju vai nosodītāju motivācija, ir jāsaprot, ka ikvienam būtu tikai pakalpots, ka brīdī, kad Cukurs uzzināja, ar ko nodarbojas “Arāja komanda”, viņš to būtu atstājis neatkarīgi no iemesla, kamdēļ viņš tajā bija nonācis, un draudiem vai neērtībām, kas varētu sekot, ja viņš to pamestu. Lai arī no juridiskā viedokļa H. Cukura dienests latviešu drošības palīgpolicijā vēl nepierāda viņa tiešu vainu ebreju slepkavošanā, bet to apstiprinošas aculiecinieku liecības ir ļoti pretrunīgas, tomēr tas ir pietiekams iemesls, lai šodien H. Cukura darbību vērtētu neviennozīmīgi, bet nācijas varonības apliecināšanai izvēlētos morāli skaidrākas vērtības un orientierus.

Uzziņa

Herberts Cukurs (1900 – 1965)

1900. g. 17. maijs – dzimis Liepājā kā vecākais dēls dzelzceļa mašīnista Jāņa un Annas Cukuru ģimenē.

1919. – 1921. g. – piedalās Latvijas Brīvības cīņās Latgales frontē, beidz Latvijas Kara skolas virsnieku kursus un iegūst leitnanta dienesta pakāpi.

1922. g. 5. augusts – apprecas ar Līviju Margaretu Bērs, dēls Ilgvars (1924).

1926. g. 11. septembris – apprecas ar Mildu Bērzupi, bērni Gunārs (1931), Antinea Doloresa (1934), Herberts (1942), Ričards (1956).

1933. g. 28. augusts – 1934. g. 17. maijs – ar lidmašīnu C-3 “Kurzemes hercogiene” veic 20 000 kilometru no Latvijas uz Gambiju un atpakaļ. Pēc atgriešanās dzimtenē paaugstināts par kapteini.

1936. g. 20. oktobris – 1937. g. 16. jūlijs – ar lidmašīnu C-6 “Trīs zvaigznes” veic 48 000 kilometru no Latvijas uz Āziju, Indoķīnu, Japānu un atpakaļ. Pēc dažiem mēnešiem apbalvots ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.

1941. g. augusts – 1942. g. jūlijs – dien Vācijas Drošības policijas un SD latviešu drošības palīgvienībā t. s. Arāja komandā.

SAISTĪTIE RAKSTI

1944. g. beigas – 1946. g. sākums – dodas uz Berlīni, pēc Vācijas kapitulācijas dzīvo Marseļas apkārtnē Francijā.

1946. g. 4. marts – kopā ar ģimeni no Spānijas ierodas Riodežaneiro Brazīlijā.

1950. – 1960. g. – apsūdzības kara noziegumos, noraidīti pieteikumi iegūt Brazīlijas pilsonību.

1965. g. 23. februāris – Izraēlas slepenā dienesta “Mossad” jeb organizācijas “Tie, kas neaizmirst” teroristu nogalināts Montevideo Urugvajā.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Psihoterapeits Viesturs Rudzītis priecājas, ka meita saslimusi ar Covid-19: “Kā akmens no sirds novēlās…” 183
14 stundas
LE
LETA
Ziņas
Trīs Latvijas pilsētas: paziņo, kur pagājušajā diennaktī atklāts visvairāk Covid-19 inficēto 5
13 stundas
EL
Egils Līcītis
Stāsti
Politiķis Mārtiņš Kossovičs: “Kāpēc nevaram jau tagad atklāti pateikt pilsētniekiem – lūdzu, nepērciet mašīnas ar lieliem dīzeļiem!” 31
Intervija 20 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Arī veikalā kasierei tagad jābūt vakcinētai. Uz kurieni tu iesi?” Kreituse par pedagogiem, kuri draud pamest darbu 171
2 dienas
LA
LA.LV
Kokteilis
Šodien pārsteidzīga rīcība novedīs pie nepareiziem secinājumiem! Horoskopi 17.oktobrim
12 stundas
Lasīt citas ziņas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Vai tiešām banānus? Noskaidrots, pēc kā garajās rindās “Lidl” veikalos Latvijā stāvējuši pircēji
45 minūtes
LE
LETA
Ziņas
FOTO. Mairis Briedis trešajā raundā “nokautē” vācieti Arturu Mannu un gūst uzvaru 14
9 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Ekonomists ieskicē Latvijas nākotni: “Es pilnībā neņemtos izslēgt, ka nebūs nodokļu celšanas.” 36
15 stundas
LE
LETA
Ziņas
“Man kolēģītes arī meklē. Mēs esam vairākas skolotājas”: apgalvo pedagoģe, kas ar sludinājuma palīdzību meklēja iespēju saslimt ar Covid-19 132
12 stundas
OZ
Olafs Zvejnieks
Ziņas
Olafs Zvejnieks: “Polija uzbrukusi visai Eiropas Savienībai, paziņojis Francijas Ārlietu ministrijas pārstāvis”
08:45
AJ
Atis Jansons
Ziņas
Elektroauto par 6000 eiro? “Citroen” sola, ka tā būs realitāte
08:15
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Vai tiešām banānus? Noskaidrots, pēc kā garajās rindās “Lidl” veikalos Latvijā stāvējuši pircēji
08:00
AJ
Atis Jansons
Ziņas
Elektroauto par 6000 eiro? “Citroen” sola, ka tā būs realitāte
30 minūtes
JL
Juris Lorencs
Ziņas
Juris Lorencs: “Šī ir tā reize, kad radusies vēlme atbalstīt pēdējā laikā tik bieži kritizēto valdību” 90
15 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Psihoterapeits Viesturs Rudzītis priecājas, ka meita saslimusi ar Covid-19: “Kā akmens no sirds novēlās…” 183
14 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Ministrs Tālis Linkaits: “Viens ir draudēt, ka iesi prom no darba, pavisam kas cits – pieņemt šo lēmumu.” 149
17 stundas
LE
LETA
Ziņas
“Melnais rekords” pārspēts: Latvijā pagājušajā diennaktī reģistrēts līdz šim lielākais Covid-19 saslimušo skaits 96
19 stundas
AT
Andris Tiļļa
Praktiski
Mantotais nams Bieriņos: pilna māja mākslas mūzu
20 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Laikraksts “Bauskas dzīve” publicē sludinājumu: skolotājas meklē Covid-19 pozitīvos, lai varētu saslimt 124
21 stundas
EL
Egils Līcītis
Stāsti
Politiķis Mārtiņš Kossovičs: “Kāpēc nevaram jau tagad atklāti pateikt pilsētniekiem – lūdzu, nepērciet mašīnas ar lieliem dīzeļiem!” 31
Intervija 20 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
“Viņš ir vecs vecis, nav simpātisks!”: Olga Kambala TV šovā paziņo, ka aktieris Lauris Dzelzītis “nepiestāv” viņas draudzenei 86
21 stundas
Uldis Šmits
Ziņas
Pārkāpta kārtējā sarkanā līnija. Vai kaimiņos briest breksita analogs Polexit? 141
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
“Viņš bija apbēdināts un pat aizkaitināts”: princis Viljams pastāsta, ka viņa dēls princis Džordžs skolā esot vācis atkritumus 3
20 stundas
AG
Aleksejs Grigorjevs
Ziņas
Aleksejs Grigorjevs: “Latvijā vajadzētu koordinēt savu politiku attiecībā uz “Ziemeļu straumi” ar Poliju”
18 stundas
RO
Regīna Olševska
Veselam
Katru gadu aptuveni 1200 sievietēm Latvijā diagnosticē krūts vēzi, bet skrīningu veic tikai katra trešā paciente
20 stundas
IM
Ingrīda Mičāne
Laukos
“Nākotne laukos pozitīva, ja pievēršas modernizācijai un robotizācijai!” Zemnieki dalās pieredzē 11
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
Kariņš komentē izplatīto video: “Tas parāda vienu no manām brīvā laika aizraušanām – mūziku.” 157
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Arī veikalā kasierei tagad jābūt vakcinētai. Uz kurieni tu iesi?” Kreituse par pedagogiem, kuri draud pamest darbu 171
2 dienas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
vārds ietekmē tavu dzīvi: šīs dienas gaviļnieces – Daiga un Dinija 1
20 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Ministrs aicina visus jau tagad iegādāties respiratorus. Vai turpmāk tie būs jālieto obligāti? 203
2 dienas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Komēdija “Svingeri krievu gaumē” uzsāk ceļu pie skatītājiem ar Dmitriju Nagijevu galvenajā lomā 16
1 diena
PR
Praktiski.lv
Praktiski
Ziemassvētku zvaigzne – puansetija: kā to kopt pareizi, lai tā uzziedētu atkal? 1
2 dienas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. “Mūs piespiež izvēlēties starp cilvēkiem, cilvēcību…” Uzņēmēja pieņem smagu lēmumu un slēdz kafejnīcu 133
2 dienas
ML
Māra Lapsa
Praktiski
Saimnieces recepte: kā pareizi skābēt kāpostus, lai tie vienmēr izdotos izcili 6
2 dienas
LA
LA.LV
Kokteilis
Šonedēļ nevajadzētu izvirzīt pārāk lielus mērķus! Horoskopi no 18. līdz 24.oktobrim 1
21 stundas
GK
Guna Kārkliņa
Kokteilis
Pamazām kļūs vieglāk? Astroloģe prognozē, kas mūs sagaida no 15. oktobra līdz 10.decembrim 12
2 dienas