Hipijs Alfrēds pāraudzis “baltajā tēvā” 2
Viens no pašiem masveidīgākajiem roku darba un lietišķās mākslas uzplaukumiem saistījās ar leģendāro hipiju kustību, kas savas pēdas bija atstājusi arī Latvijā. Hipiji gatavoja rotaslietas, šuva sev neparasta dizaina drēbes un somas.
Pārsteidzoši, hipiju ģērbšanās stils nav zaudējis savu aktualitāti arī mūsdienās. Ap šo kustību apvijušās daudzas leģendas, kurās patiesība tiek miksēta ar fantāziju. Tagad dumpinieciskie brīvdomātāji ir integrējušies sabiedrībā un kļuvuši par cienījamiem sabiedrības locekļiem. Un kā gan ne. Beidzamais laiks, jo teiksmainos laikus piedzīvojušo un pārdzīvojušo posthipiju vecums šobrīd ir 60 līdz 70 gadu.
Alfrēds
Tāds brīvdomātājs, brīvmākslinieks un nacionālās pašapziņas sludinātājs ir Alfrēds Stinkuls vai Prievīšu Fredis, kā viņu esot saukuši hipiju laikos. Alfrēdam hipiju kustība sasaucās ar latvietības meklējumiem. Viņš kopā ar domubiedriem iegādājās Skujenes pagastā vecas lauku mājas, kur neeksistēja padomju vara. Jaunieši pļāva zāli, cepa maizi un brūvēja Jāņu alu. Uzcēla pirtiņu un mežā gādāja malku. Bija nesaskaņas ar čeku, tomēr fiziskas represijas nesekoja.
Vienu gadījumu par smalku, stingras uzskaites Japānā izgatavotu noklausīšanās iekārtu nosperšanu pat ir pieminējis čekas ģenerālis Johansons savā grāmatā. Astoņdesmitajos gados Alfrēds apprecējās ar nacionālās kustības aktīvisti no Zviedrijas un nonāca aiz robežām. No Zviedrijas ceļš veda uz eņģeļu pilsētu – Losandželosu. Drīz Alfrēds kopā ar sievu Ingunu Galviņu un draugu lietuvieti Vladu Rukšu pievērsās baltu tradicionālās kultūras popularizēšanai un 1992. gadā atvēra galeriju “Baltic Crossroads”, kurā eksponēja savus, kā arī draugu lietišķās mākslas priekšmetus, rotas, keramiku, mākslas fotogrāfijas un grāmatu sējumus. Pašlaik tirdzniecība noris vien internetā.
