Hokejs – tā ir mūsu spītība 0
Vai sekojat līdzi mūsu hokeja izlases spēlēm pasaules čempionātā Baltkrievijā?
Roberts Brižs Kabilē: “Spēle ar Kazahistānu nobalansēja uz robežas – labi, ka mūsu puiši vinnēja. Bija mazliet aizrāvušies, iedomājušies, ka ir varenāki par pretinieku. Nevajag būt tik vīzdegunīgiem. Redzējām, cik ātri uzreiz kazahi sameta ripas mūsu vārtos. Gribētos, lai ar ASV mūsu komanda nospēlē neizšķirti. ”
Jānis Empelis Rīgā: “Priecājos, ka hokeju spēlē tik daudz latviešu puišu, bet man nav pieņemama tā tirgošanās ap komandām, sportistiem, viss tiek pārvērsts par biznesu. Es gribu tīru sportu, kā tas bija manos jaunības gados.”
Zigmunds Leja Rīgā: “Skatoties spēli ar Kazahistānas komandu, mani nervi bija uzvilkti līdz pēdējam. Kad beigās atskaņoja Latvijas himnu, uzgriezu TV, cik skaļi vien iespējams – lai skan! Tāds prieks par mūsējiem. Cerēsim, ka komanda tiks līdz pusfinālam, lai gan mūsējie ir neprognozējami. Bet to, ka mēs varam, apliecināja spēle ar somiem.”
Andris Zviedris Jaunpiebalgā: “Meistarsacīkstēm sekoju, bet neesmu tā aizgrābts kā dažs labs. Patīkami, ka mūsējie vinnē, nes Latvijas vārdu pasaulē. Bet tie 10 tūkstoši Latvijas fanu, kas tagad atrodas Minskā! Es kā privātuzņēmējs nevaru saprast, ka tik daudz cilvēku šobrīd nestrādā. Garās maija brīvdienas, tagad hokejs. Bet varēja būt gluži smuks pienesums mūsu tautsaimniecībai.”
Leons Kalniņš Bauskā: “Hokejspēle – tā ir mūsu spītība, lai gan esam maza valsts ar mazu pienesumu Starptautiskajā hokeja federācijā. Bet mūsu puiši skaisti spēlē. Uzvaras mani aizrauj. Es lepojos ar Latvijas hokejistiem.”
