Foto – AFP/LETA

Holokausta noliegšana – krimināli sodāma 20 valstīs. Kā būs ar Latvijas okupāciju? 23

Februāra sākumā Saeimā sākās debates par Krimināllikuma grozījumiem, kas paredzētu kriminālatbildības noteikšanu par Latvijas okupācijas noliegšanu, slavināšanu vai attaisnošanu.

“Universāla ļaunuma” meklējumos?


LA
LA.LV
Ziņas
“Valdības lēmums principā bija vērsts, lai veicinātu saslimstību!” Rungainis par to, kāpēc veikali ir jāatver, ne jāslēdz 250
1 diena
LA
LA.LV
Veselam
“Jā, ir temperatūra, slikta pašsajūta un drebuļi!” Infektoloģe Vīksna par sajūtām pēc Covid-19 vakcīnas 28
15 stundas
VK
Vita Krauja
Stāsti
“Mēs abas ar Astrīdu Kairišu izmisušas vai vienā balsī pretim – nē, nekādu politiku!” Saruna ar košo Guntu Virkavu 3
1 diena
Lasīt citas ziņas

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs 
paziņoja, ka šādi likuma grozījumi būtu pretrunā ne tikai Satversmei, bet arī starptautiskajiem likumiem. Piemēram, Eiropas cilvēktiesību konvencijas 10. pants nosaka, ka visiem ir tiesības uz vārda brīvību un ka šīs tiesības sevī ietver arī tiesības brīvi paust viedokļus. Tiesa, 10. panta 2. paragrāfā ir iekļauti izņēmuma punkti, kuri attaisnotu vārda brīvības ierobežošanu. Tie ir – “nacionālā drošība, teritoriālā integritāte, sabiedriskā drošība, nemieru vai nozieguma novēršana, veselība vai morāles aizsardzība”.

Pēdējos gados karstas debates norisinājušās par to, vai ir pamatoti kriminālatbildību noteikt arī par holokausta noliegšanu. Pirms septiņiem gadiem – 2007. gadā – ANO Ģenerālā asambleja pieņēma rezolūciju, kurā nosodīja holokausta noliegumus. Tajā pašā gadā Vācija, kas tobrīd bija Eiropas Savienības prezidējošā valsts, rosināja, ka holokausta noliegšana būtu jāatzīst par likumpārkāpumu visā savienībā. Toreizējās Vācijas tieslietu ministres Brigitas Ciprīsas ierosinājums aizsāka karstas debates, taču likuma spēku nepieņēma. Tas ir atkarīgs no katras valsts likumiem.

Aptuveni 20 valstīs holokausta noliegšana ir atzīta par pretlikumīgu. Šo valstu vidū ir arī deviņas Eiropas Savienības valstis – Austrija, Vācija, Francija, Rumānija, Polija, Slovākija, Beļģija, Čehija un Lietuva. Polijā un Lietuvā likumos, kas būtu attiecināmi uz holokausta noliegšanu, atrunāti arī sodi par Padomju Savienības noziegumu noliegšanu. Bargākie sodi par holokausta noliegšanu ir noteikti Austrijā, kur tie ir spēkā jau kopš 1945. gada, kad tie tika pieņemti ar mērķi nepieļaut “nacionālsociālisma reaktivizāciju”. Tikmēr lielākajā daļā valstu holokausta noliegšana par likumpārkāpumu tikusi atzīta vien 90. gados. Vācijas augstākā tiesa tikai 1994. gadā lēma, ka holokausta noliegšana vairs nebūtu vienādojama ar vārda brīvību. Britu publicists ietekmīgajā laikrakstā “The Times” un interneta žurnāla “Spiked” redaktors Maiks Hjūms vēl nesen vienā no savām publikācijām izteicās, ka vairākums mēģinājumu kriminalizēt holokausta noliegumu saistāmi ar mūsdienu politiku. Viņaprāt, Eiropas politiķi vēstures faktus izmanto “universāla ļaunuma” radīšanā, lai īstenotu savus politiskos mērķus. “Deviņdesmitajos gados Rietumu valdības “jaunos nacistus” atrada Bosnijā un Ruandā. Kad leiboristu premjerministrs Tonijs Blērs pirmoreiz ieminējās par holokausta piemiņas dienu, viņš to izmantoja, lai attaisnotu to, ka NATO tobrīd bombardeja serbus karā par Kosovu,” raksta Hjūms.

Britānijas parlaments līdz šim noraidījis visus mēģinājumus holokausta noliegšanu identificēt kā īpašu noziegumu. Tiesa, ar naida runas un uzbrūkošas valodas ierobežošanu visnotaļ bagātīgie britu likumi ļauj praksē sodīt arī holokausta noliedzējus. Nesenākais gadījums ir janvāra beigās sodītais franču komiķis Djedonē Mbala Mbala, kura izteikumi bieži tiek dēvēti par antisemītiskiem. Viņam britu tiesa liedza iebraukšanu valstī, savukārt Francijā pat aizliegtas vairākas Mbalas izrādes.

Trīs gadi cietumā par holokausta noliegšanu


Holokausta apšaubīšanas dēļ jau kopš 2008. gada pa tiesas sēdēm nākas dzīvoties 72 gadus vecajam katoļu baznīcas bīskapam Ričardam Viljamsonam no Britānijas. 2008. gadā intervijā Vācijā translētajai Zviedrijas televīzijas programmai “Uppdrag Granskningtelevision” garīdznieks izteicās: “Es uzskatu, ka vēstures liecības ir stingri pret to, ka seši miljoni ebreju būtu apzināti nogalināti gāzes kamerās, ka tā būtu apzināta Ādolfa Hitlera politika. Vācija ir izmaksājusi miljardiem un miljardiem doičmarku un tagad eiro, jo vāciešiem ir vainas komplekss par to, ka viņi būtu nogalinājuši sešus miljonus ebreju. Bet es nedomāju, ka seši miljoni ebreju tika nogalināti.” Vācijā holokausta noliegšana ir pretlikumīga. Tāpēc britu bīskapam tika piespriests 12 tūkstošu eiro naudas sods. Viljamsona advokāti gan iesniedza apelācijas prasību, un 2010. gadā viņam noteiktā soda nauda tika samazināta līdz 10 tūkstošiem eiro. Taču arī ar šo Viljamsons nebija mierā un atkārtoti iesniedza apelāciju. Šā gada sākumā tiesa lēma, ka viņš tomēr ir vainīgs un viņam ir jāmaksā 1600 eiro soda. Arī šo summu Viljamsons atteicās maksāt, jo viņam šobrīd nav darba. Taču tiesa paziņoja, ka spriedums nav pārsūdzams.

Viens no skaļākajiem holokausta noliedzējiem bijis britu vēsturnieks Deivids Ērvings, kuram 2006. gadā tiesa Austrijas galvaspilsētā Vīnē piesprieda trīs gadu cietumsodu par to, ka viņš 1989. gadā divās runās Vīnē un Lēbenē noliedza holokaustu. Runas 
saturēja aicinājumu izbeigt “pasakas par gāzes kamerām” un apgalvojumu, ka Hitlers palīdzēja Eiropas ebrejiem un ka holokausts ir “mīts”. Ērvings cietumā pavadīja 13 mēnešus, kad viņam piespriestais sods tika samazināts līdz nosacītam sodam.

Šķēpi tiek lauzti arī par citiem vēstures faktiem. Tā, piemēram, Turcijā 2005. gadā spēkā stājās pretrunīgi vērtētais Krimināllikuma 301. pants, kas paredz cietumsodu piespriešanu par Trucijas nācijas, Turcijas vai Turcijas valsts iestāžu apvainošanu. Šis pants ticis izmantots jau vairāk nekā 60 reižu. Saskaņā ar to apsūdzības par necieņas izrādīšanu Turcijai tika celtas arī pret turku rakstnieku Orhanu Pamuku, kurš intervijā Šveices žurnālam “Das Magazin” paziņoja, ka “šajās zemēs tika nogalināti trīsdesmit tūkstoši kurdu un miljons armēņu un neviens neuzdrošinās par to runāt, tikai es”. Pēcāk gan viņam izvirzītās apsūdzības tika atceltas.

Upuru piemiņas aizstāvībai


Vārda brīvības aizstāvji uzstāj uz to, ka vēsturisku faktu noliegums, tostarp holokausta noliegums, nedrīkst tikt uzskatīts par likumpārkāpumu, un ka vēsturiskā patiesība un fakti jāaizstāv sabiedriskās un zinātniskās diskusijās, nevis krimināllikumu pantos. “Holokausta noliegšana ir ārkārtīgi amorāls notikums, taču arī nolieguma aizliegšana būtu milzīga morālā kļūda. Tas dotu signālu, ka vairākumam cilvēces, kas zina, ka holokausts ir fakts, tomēr ir kaut kas slēpjams un ka šī patiesība nav spējīga uzvarēt vārdu kaujā,” uzskata britu konservatīvā dienas laikraksta “The Daily Telegraph” komentētājs Brendans O’Nīls. “Tikpat labi īru parlaments var kriminalizēt spāņu inkvizīcijas pastrādāto šausmu darbu noliegumu,” paudis britu vēsturnieks Timotijs Gārtons Ešs.

Valstīs, kur holokausta noliegšana ir likumpārkāpums, gan tiek uzskatīts citādi. Austriešu žurnālists Hanss Raušers Austrijas dienas laikrakstam “Standard” rakstījis, ka “cilvēkiem, kuri vārda brīvību grib attiecināt uz neonacistu izteikumiem, nav bijis liela sakara ar tiem”. “Populārais arguments, ka cilvēks nevar tikt sodīts par viedokli, ir nepamatots. Holokausta noliedzējiem nav viedokļa. Viņi zina, ka šādi noziegumi bija, vai, ja nezina, viņiem ir iespējas par tiem uzzināt. Taču viņi tos grib noliegt, trivializēt, politizēt,” paudis austriešu žurnālists. Šajos gadījumos ar nolieguma aizliegumu tiek pamatota vēlme novērst līdzīgu traģisku notikumu atkārtošanos un aizsargāt upurus un viņu tuviniekus. Svarīga ir arī vēsturiskā notikuma simboliska atzīšana un aizsargāšana.

Pirms trīsarpus gadiem okupācijas noliegšana tika kriminalizēta Lietuvā. Grozījumi Lietuvas kriminālkodeksā tika veikti Lietuvas Okupācijas un genocīda gadadienā – 2010. gada 15. jūnijā. Saskaņā ar tiem personas, kas publiski noliedz vai vārdiski atbalsta PSRS vai nacistiskās Vācijas noziegumus pret Lietuvas Republiku un tās iedzīvotājiem, var tikt sodītas ar naudas sodu, brīvības ierobežošanu vai brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LA
LA.LV
Ziņas
“Valdības lēmums principā bija vērsts, lai veicinātu saslimstību!” Rungainis par to, kāpēc veikali ir jāatver, ne jāslēdz 250
1 diena
LA
LA.LV
Veselam
“Jā, ir temperatūra, slikta pašsajūta un drebuļi!” Infektoloģe Vīksna par sajūtām pēc Covid-19 vakcīnas 28
15 stundas
VK
Vita Krauja
Stāsti
“Mēs abas ar Astrīdu Kairišu izmisušas vai vienā balsī pretim – nē, nekādu politiku!” Saruna ar košo Guntu Virkavu 3
1 diena
LK
Linda Krāģe
Kokteilis
Šonedēļ tev būs daudz darba un ikdienas rūpju, tas var radīt stresu! Horoskopi no 25. līdz 31. janvārim
15 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Kāpēc divi cilvēki nevar braukt vienā mašīnā? No kurienes policijai šādi secinājumi?!” Advokāts Lapsa par Valsts policijas priekšnieka teikto 127
2 dienas
Lasīt citas ziņas
SK
Skaties.lv
Ziņas
“Korupcija ir absolūtais ļaunums!” GRECO Latviju kritizē par atklātības trūkumu Saeimas deputātu darbā 13
3 stundas
SK
Skaties.lv
Ziņas
Prokuratūrā iestrēgusi lieta pret LAU šefu Kononovu; Udalovai apsūdzība nav celta
4 stundas
LE
LETA
Ziņas
Kurās pilsētās pēdējā diennaktī atklāti jaunie Covid-19 gadījumi Latvijā?
5 stundas
OZ
Olafs Zvejnieks
Stāsti
“Par Rīgu gan jāpiekrīt – te situācija ir kritiski slikta!” Saruna ar ekonomikas ministru Jāni Vitenbergu 2
7 stundas
DA
Dr. Apinis
Veselam
Miegainība, kam nav nekāda sakara ar nogurumu. Kas ir maz pazīstamā narkolepsija? 1
22:57
LB
Latvijas Bizness
Ziņas
Latvija apsteidz Izraēlu, ASV un Lielbritāniju, kuras ilgstoši daudzinātas kā jaunuzņēmumiem labvēlīgas zemes 3
22:26
AK
Atis Klimovičs
Ziņas
Atis Klimovičs: Nevajadzētu koncentrēties Ādažos, līdz kurienei no bāzes Krievijas teritorijā “Iskander” raķete atlido sešās minūtēs 4
22:00
EL
Egils Līcītis
Ziņas
“Viņķele sapņo saldus sapnīšus, bet Pavļuts kustas kā dzīvsudrabs!” Egila Līcīša feļetons 5
7 stundas
VK
Vita Krauja
Ziņas
“Katrai mūsdienīgai sievietei iekšā uguntiņa – ne jau tikai Jāņu naktī!” Saruna ar Aurēliju Rancāni 4
7 stundas
LA
LA.LV
Veselam
Circene: Cilvēkam, kurš nevakcinējas, ir vieglprātīga attieksme pret savu un līdzcilvēku veselību 79
10 stundas
MZ
Monika Zīle
Ziņas
“Pumpēt” lūpas ir droši, bet vakcīna kaitīga un tās formulā atrodams “Lucifera skaitlis”. Nē, viduslaiki nav nekur pazuduši 60
14 stundas
IM
Ingrīda Mičāne
Ziņas
“Diennaktī pārstrādājam divus dzelzceļa vagonus ar kūtsmēsliem!” Kā vietējie lauksaimnieki gudri “bremzē” globālo sasilšanu 4
7 stundas
GN
Gunārs Nāgels
Ziņas
Gunārs Nāgels: Daudzas nesaprotamu lietu – dažu dienu mājsēde, ministri lemj par zeķ­biksēm, bet policija neļauj ar kolēģi braukt uz darbu 9
6 stundas
LA
LA.LV
Veselam
“Jā, ir temperatūra, slikta pašsajūta un drebuļi!” Infektoloģe Vīksna par sajūtām pēc Covid-19 vakcīnas 28
15 stundas
DA
Dr. Apinis
Veselam
Miegainība, kam nav nekāda sakara ar nogurumu. Kas ir maz pazīstamā narkolepsija? 1
1 stunda
AK
Aija Kaukule
Ziņas
“Cepties par to, kādā situācijā šobrīd esam, ir muļķīgi – tikpat nejēdzīgi kā sūdzēties, ka līst vai snieg,” mākslinieki runā par pandēmiju 11
12 stundas
IP
Ilze Pētersone
Ziņas
Cēsinieki pierāda, ka aprites ekonomika iederas arī vides mākslā, un izglīto apkārtējos par bezatkritumu dzīvesveidu 4
6 stundas
LA
Latvijas Avīze
Ziņas
“Zaudēju redzi un gribēja atņemt dzīvokli – aprakstītais burtiski “iededzināts ādā”!” Saruna ar Francisku Ermleru
7 stundas
OZ
Olafs Zvejnieks
Ziņas
Olafs Zvejnieks: Tie paši cilvēki, kas protestēja pret “Whatsapp”, jau desmitiem gadu nodod savus datus lielajam tehnoloģiju piecniekam 6
7 stundas
DA
Dr. Apinis
Veselam
“Ja bērni uz skolu ietu desmitos, sekmes būtu daudz labākas!” Miega speciālisti pamato, kāpēc mums nepareizs dienas ritms 48
10 stundas
LE
LETA
Ziņas
FOTO. Protestējot pret komandantstundu, jaunieši Nīderlandē nodedzina Covid-19 testēšanas centru 7
9 stundas
DZ
Dzintra Zālīte
Praktiski
Liepas kalna burvestību atklājot! Kā tēvs pēc atgriešanās no Sibīrijas uzcēla māju blakus septiņtūkstoš gadus vecajām smilšakmens alām 4
14 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Valdības lēmums principā bija vērsts, lai veicinātu saslimstību!” Rungainis par to, kāpēc veikali ir jāatver, ne jāslēdz 250
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Kleitu kari: Lēdijas Gāgas kleita esot “kopija” krievu dziedātājas Allas Pugačovas tērpam 13
15 stundas
"V
"Mājas Viesis"
Kokteilis
Pols Makartnijs atklāj, kurš no “Bītliem” bijis labs dārznieks un kāpēc viņš mēdz runāt ar koku 7
12 stundas
SK
Skaties.lv
Stāsti
Jūrmalnieku dzīve bailēs: Apkārt klejo asinskāri suņi, kuri uzbrukuši arī bērniem 26
15 stundas
SK
Skaties.lv
Stāsti
“Aptiekā zāles ir, bet tās nedod!” Emīlija nesaprot, kāpēc atsaka gadiem lietotās kompensējamās zāles 29
15 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Kašers un viņa mīļotais Jānis: attiecībās mēs esam līdzvērtīgi – nav neviens “sievišķīgāks” vai “vīrišķīgāks” 81
1 diena
Inita Šteinberga
Praktiski
Vai Mušmires raksturs burciņā mainās? Marinētu sēņu noslēpumi, kas jāzina katram latvietim 5
1 diena
VK
Vita Krauja
Stāsti
“Mēs abas ar Astrīdu Kairišu izmisušas vai vienā balsī pretim – nē, nekādu politiku!” Saruna ar košo Guntu Virkavu 3
1 diena
LA
LA.LV
Kokteilis
Tu varēsi šodien palīdzēt citiem un ieredzēsi gaismu tuneļa galā! Horoskopi 25.janvārim
7 stundas