Anda Līce: Tas, ka pa pasauli nevar fiziski brīvi visos virzienos pārvietoties, nenozīmē, ka pasaule ir ciet 15
Anda Līce, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Iemantot visu pasauli
Šis ar tik daudziem aizliegumiem pilnais laiks tam ir kā radīts. Diemžēl šobrīd ne visiem, jo vieniem mājsēdes dēļ ir daudz brīva laika, bet citi nesamērīgi pieaugušās darba slodzes, iestāžu vadītāju vai pašu nepareizas darbu organizētības dēļ ir uz izdegšanas robežas.
Un tomēr – ikvienam ir iespēja atvērt kādu logu, pa kuru ieplūst pasaules elpa. Sabiedrību visvairāk tracina tas, ka tagad pa pasauli nevar brīvi visos virzienos fiziski pārvietoties, taču tas nebūt nenozīmē, ka pasaule ir ciet. Tā, var teikt, ir viena klikšķa attālumā.
Teic, ka visus strīdus un robežu jautājumus iekšēji nobrieduši cilvēki spējot atrisināt sarunu ceļā. Runa tātad ir par sabiedrības iekšējo briedumu.
Šis ir ļoti sāpīgs, uzdrošinos teikt – galvenais jautājums, kas ne tikai neļauj sabiedrībai attīstīties, bet to velk strauji atpakaļ. Par to liecina tas, cik apkaunojoši mēs uzvedamies dažādās konfliktsituācijās, kuras ik uz soļa arī rada iekšējā brieduma trūkums.
Kādu gan briedumu var gaidīt no cilvēkiem, kuru izglītošana jau vairākās paaudzēs notiek nesaistīti ar pasaules kultūru tās visplašākajā izpratnē un kuru ētiskie kritēriji nav balstīti mūžīgās patiesībās, bet ir atkarīgi no valdošiem vējiem, kurus, kā zināms, var izraisīt mākslīgi?
Vide, kur, sākot ar arhitektūru un beidzot ar dzeju, valda bezpersoniskums, sabiedrību dehumanizē.
Mūziķis, filozofs, dzejnieks, mākslas un mūzikas zinātnieks Mihails Kaziņiks, kurš ir viesojies arī Latvijā, par mūsdienu izglītības sistēmu saka – klipveida apziņas vietā jānāk asociatīvai domāšanai, kāda piemīt visiem lielajiem pasaules zinātniekiem un atklājējiem. Tas nozīmē skolu programmu būtisku izmaiņu, pirmajā vietā liekot kultūru. Ātru panākumu un naudas kārie uz to diemžēl nespēj saņemties.
M. Kaziņika koncertlekcijas domāšanu apgriež otrādi un burtiski atrauj vaļā logus ne tikai uz klasisko mūziku, bet uz visām mākslām, arī valodu, kas diemžēl šodien visur pasaulē kļūst aizvien nabadzīgāka. Tādu erudīciju un spējas uzrunāt dažādas auditorijas viņš smeļ no pasaules kultūras krājumiem.
Pajautāsim sev: “No kurienes un ko smeļu es?”
Arī viņš ir pakļauts kovidlaika ierobežojumiem, tomēr šo laiku izmanto radoši un piepilda ar jaunu saturu. Viņa lekcijas “YouTube” ir pieejamas visiem. Viņš ir pārliecināts – ja jums ir internets, jūs varat iemantot visu pasauli.
Problēma vienīgi tā, ka Latvijā daudziem interneta joprojām nav. Un vēl kas – vai mēs apzināmies, kā mums pietrūkst, ko šajā globālajā krātuvē tiešām vajag meklē un vai spējam atšķirt graudus no pelavām.
