Labas lietas priekam un iedvesmai sērgas laikā iesaka Vija Beinerte 0
Vija Beinerte, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”
“Kalpo uzticīgi savam laikmetam – bet ne ļaunajam laika garam!” /Lavaters/
Ārkārtas situācija
Neizniekot iespēju
Pasaule iet bojā no vientulības. Pūlī, tīmeklī, divatā, aukstos palagos. Pasaule iet bojā no bailēm. Nokavēt, neiespēt, nepagūt. Netikt novērtētam, palikt zaudētājos.
No pārstrādāšanās un izdegšanas. No tūkstošiem krāmu, kas pirms brīža šķita absolūti nepieciešami, bet tagad ir pārņēmuši dzīves telpu tiktāl, ka neļauj vairs brīvi elpot.
No gļēvuma, agresivitātes un muļķības. No alkatības un varaskāres. No garīga akluma.
Un, re! Beidzot tas ir noticis! Sērga ir apturējusi trako karuseli. Mums ir dots laiks atvilkt elpu un padomāt.
Bet – kas notiek?
Kāds ņerkst un božas, kāds virpina sazvērestības teorijas, kāds šķendējas par ierobežojumiem un stiprā balsī brēc pēc tā, lai atkal viss būtu kā bijis.
Vai tiešām? Vai tiešām mēs izniekosim šo iespēju, neko tā arī nesapratuši?
Grāmata
Tava īstā dzīve
Nejaušību nav. Mana aprīļa izolācijas grāmata bija Paolo Džordāno eseju krājums “Sērgas laikā”. Un, re! – maija grāmata turpina aprīļa pārdomas. Tiesa, tā ir tapusi, vēl pirms pasaule tika apturēta, taču precīzi trāpa laikā un sajūtā.
Ko darīt, ja dzīve sākusi zaudēt krāsas? Viss it kā būtu, taču ir pazudis prieks un mirdzums. Trūkst laika. Trūkst spēka. Trūkst jēgas un būtības.
“Tava otrā dzīve sākas tad, kad saproti, ka tev dota ir tikai viena”, Rafaella Džoradano.
No franču valodas tulkojusi Ilze Fogele.
Nedrošajiem un noskumušajiem. Tiem, kas jūtas apjukuši un apmaldījušies. Visiem, kas grib saraut apburto loku.
“Ziniet, Kamilla, lielākā daļa notikumu, kas atgadās jūsu dzīvē, ir atkarīga no tā, kas notiek jūsu galvā. Jūs pat nevarat iedomāties, cik ļoti domas ietekmē jūsu realitāti.”
Izstāde
Saules pusē
Ziedoši dārzi, saulē mirdzoši jūras līči un kanāli, gaismēnu rotaļas, svētku sajūta un nevaldāms prieks – visu vasaru Tukuma Mākslas muzejā Harmonijas ielā 7 skatāma Leonīda Āriņa un Alekseja Naumova gleznu izstāde “Saules pusē”.
Muzeja apmeklējumu vēlams pieteikt, zvanot pa telefonu 25494677.
Koncerts
Sev paņemšu līdzi
Svētdien, 31. maijā, paredzētais Dzintaru koncertzāles Vasaras sezonas atklāšanas koncerts ir atcelts, taču Raimonda Paula dziesmas Daumanta Kalniņa, Ances Krauzes, Dināras Rudānes un Latvijas Radio bigbenda ierakstos var klausīties vietnē “YouTube”.
Jebkurā laikā un bez maksas.
Izrāde
Vēbers tavā mājā
Rampu ugunis izslēgtas, priekškari jau labu laiku netiek ne celti, ne pašķirti, teātru skatuves spocīgi klusas.
Toties Ņujorkas Metropoles, Milānas “La Scala” un citu pasaulē slavenu opernamu iestudējumu ierakstus tagad ir iespējams klausīties mājās, un kopš aprīļa katru piektdienu vietnē “YouTube” varam redzēt arī Endrū Loida Vēbera slavenāko rokoperu ierakstus.
Tikai meklētājā jāieraksta atslēgas vārdi “The Shows Must Go On!”.
Filma
Izvēle
Kā pavērsīsies dzīve, ja deviņgadīgs zēns stacijā “Izvēle” pagūs ielēkt vilcienā un aizbrauks kopā ar māti? Un kas notiks, ja viņš paliks uz perona kopā ar tēvu?
Kā būs, ja viņš apprecēsies ar Annu? Un kā – ja ar Elīzu vai Džīnu?
Beļģu režisora Jako van Dormāla daudzas godalgas guvušais fantāzijas žanra meistardarbs “Misters Neviens” jau desmito gadu ir manu mīļāko filmu sarakstā.
Aizraujoša, gudra, emocionāli piesātināta, paradoksāla, vizuāli hipnotiska mistērija, ko skatoties ik reizi atklāju kaut ko jaunu.
Atrodama “Netflix” kolekcijā.
Tepat Latvijā
Veldzēties klusumā
Dzidrs gaiss, pilns prieka un mundruma, pasakains skats, tīkama slodze ķermenim – to visu var izbaudīt, ejot gar jūru uz Pāvilostas, Ulmales un Sārantes pusi.
Pelēko kāpu ainavu nomaina stāvkrasti, kur dažviet nobrukumu lejasdaļā zied vīgriezes, kumelīte un āboliņš sudraba, zelta un sapņu krāsā, bet gaiss smaržo pēc sveķiem, pavasara un mūžības.
Un tad vēl var uzkāpt Užavas bākā. Skaties, kur gribi – viss skaits.
Disciplīna kā instruments
Sakārtot telpu un elpu
Nesaprotu tos, kas nezina, kur likties aiz gara laika. Gribas pajautāt: vai tiešām jums grāmatplaukti ir sakārtoti?
Garderobe izrevidēta? Garāžā ieviesta sen ilgotā kārtība? Un galva? Vai arī galva beidzot ir izvēdināta, domas izpurinātas un saliktas pa plauktiņiem?
Garderobi laimīgā kārtā paguvu izrevidēt decembrī. Nākamā lieta – tikt galā ar grāmatu kaudzēm.
Vīrs nopirka papildu plauktus, taču uznāca krīze, un pēkšņi sakritušo darbu gūzma ļāva grāmatas tik vien kā no grīdas pārlikt plauktos, nešķirojot tematus un autorus. Garāžas, par laimi, man nav.
Toties ir galva, kas nemitīgi prasās izvēdināma. Un sakārtojama.
Tam man ir nepieciešams svaigs gaiss un plašums. Jo domāšana man ir kājās. Ātrā solī mērojot kilometrus cauri Rīgai, gar jūru vai mežu, es atbrīvojos no visa liekā.
Turklāt ejot varu sakārtot ne vien domas, bet arī elpu.
Īstenībā to es varu (un iesaku) darīt jebkurā vietā. Arī mājās pie atvērta loga.
Svarīgi ir iztaisnot muguru. It kā jau vienmēr cenšos to turēt taisnu, taču ikreiz, kad atceros, izrādās, ka vēl ir uz ko tiekties.
Man palīdz sajūta, it kā es aiz cekula neredzamā pavedienā būtu iekārta debesīs.
Nākamā lieta – iekšējs smaids. Un ritms. Ieelpo, skaitot līdz četri, aizturi elpu, skaitot līdz divi, izelpo, skaitot līdz četri, un vēlreiz aizturi elpu, skaitot līdz divi.
Tātad: ieelpa, aizture, izelpa, aizture. Es elpoju lēni, pat ļoti, un sen jau vairs neskaitu.
Galvenais – gūt prieku un mieru.
Un saprast, ka svarīgs ir ne tikai tas, kas ar mums notiek, bet arī tas, kā mēs to uztveram.
