Foto: LETA/AFP

Igaunija izvirzījās Baltijas priekšgalā, pateicoties Meri 3

Starpkaru posmā Igaunija, kas šajās dienās atzīmē valsts simtgadi, bija Latvijas tuvākā sabiedrotā. Abas vienoja brīvības cīņas un centieni – pārsvarā Rīgas rosinātie – veidot daudzmaz saskaņotu ārpolitiku jaunajām valstīm nebūt ne draudzīgajā vidē. Igaunija gan vairāk alka tuvināties Somijai, ar kuru igauņus saistīja ne tikai kopīgā nacionālās himnas melodija, bet arī ciešā valodu un etniskā radniecība. Savukārt somi pārsvarā raudzījās Zviedrijas virzienā, un galu galā vispārējā politiskā atturība citam pret citu neļāva starpvalstu attiecībās neko būtisku panākt. Latvijas un Igaunijas 1923. gadā noslēgtā vienošanās politiskās un aizsardzības sadarbības jomā tā arī palika formāla un neizvērsta. Vēlāk Padomju Savienība 1940. gada ultimātā to melīgi iztēloja kā teju galveno apdraudējumu un izmantoja par ieganstu Baltijas valstu okupācijai.

“Būtu laiks atteikties no sertifikāta.” Politiķis par to, ka Covid-19 sertifikātu un pašreizējo ierobežojumu sistēma sevi ir izsmēlusi 63
Ināra stundu bija ieslodzīta zem kravas auto, viņu glābt neizdevās, bet Vitālijs vainu neatzīst 7
“Iepriekšējie rēķini jau bija simtos, bet tagad…”: miljonārs Gerkens spiests izslēgt mājās baseinu 34
Lasīt citas ziņas

Pēc neatkarības atjaunošanas Tallina, var teikt, izvirzījās Baltijas politiskās telpas priekšplānā, un tas lielā mērā notika, pateicoties Lennartam Meri, kurš, būdams ārlietu ministrs (1990 – 1992), sekmēja Baltijas valstu atgriešanos uz starptautiskās skatuves, bet 1992. gadā kļuva par neatkarību atguvušās Igaunijas pirmo prezidentu. Var apgalvot, ka Meri un Vāclavs Havels bija intelektuāli spožākās politiskās figūras valstu kopumā, ko dēvēja par Austrumeiropu. Arī tālredzīgākās. (Der pārlasīt izdevniecības “Lauku Avīze” izdoto Lennarta Meri interviju un rakstu krājumu.) Viņi izcēlās arī uz Rietumeiropas rutīnas mākto politikāņu fona. Kaut gan Igaunija tolaik saskārās ar mums pazīstamām ļoti sarežģītām problēmām – Krievijas karaspēka izvešanu un to, ko divos vārdos var nosaukt par Narvas jautājumu, kā arī plašākā nozīmē ar jautājumu par Baltijas valstu nākotnes izredzēm. Šā gadsimta sākumā jau iezīmējās pretestība tam, lai mēs atgriezos Rietumu civilizācijā, un nupat Krievijas priekšgalā izbīdītais Putins ņēmās Berlīnē pārliecināt, ka jaunu valstu uzņemšana NATO radīs draudus Eiropā un pasaulē. Meri neklātienē atbildēja: “Nevis NATO paplašinās uz austrumiem, bet deviņas suverēnas valstis pašas ir izlēmušas pievienoties aliansei, kuru tās augstu vērtē.”

Meri iedibināto tradīciju redzamākais turpinātājs bija nevis viņa pēctecis Arnolds Rītels, bet gan Tomass Hendriks Ilvess. Viņš, piemēram, nevairījās iesaistīties asā diskusijā ar Nobela prēmijas laureātu, reizēm pašapzinīgumā un paštaisnībā pārlieku iegrimušo ekonomistu Polu Krugmenu (Rietumu mēreno kreiso aprindu sava veida guru). Ilvess regulāri publicēja analītiski spēcīgus materiālus Rietumu lielajā presē un spoži aizstāvēja baltiešu pozīcijas starptautiskajos forumos. Jā, perfektā angļu valodā, bet tas nav galvenais – svarīgākais ir prasme aizraut auditoriju. Bijusī eirokrāte Kersti Kaljulaida tādu aizrautību pagaidām izraisīt nespēj, taču viņai ir citas ievērības cienīgas īpašības un viņa tās noteikti pratīs izmantot. Iespējams, tāpat kā to prot bijusī eirokomisāre Lietuvas prezidente Grībauskaite. Droši vien lasītāji sapratīs, ka Latvijas valstsvīrus šajā sakarā nebūtu īsti lāgā piesaukt.

CITI ŠOBRĪD LASA
SAISTĪTIE RAKSTI

Piekrītu, esmu pārlieku pievērsies personālijām. Varbūt lai pēc iespējas izvairītos no mums neērtiem salīdzinājumiem un jautājumiem – kā Igaunija visus šos gadus varēja atlicināt divus procentus no IKP aizsardzībai, kāpēc Igaunija ir mums priekšā visos svarīgākajos starptautiskajos reitingos un, pats būtiskākais, kā Igaunija spēja jau pagājušā gadsimta 90. gadu vidū izraudzīties savu nākotnes ceļu un ļoti konsekventi pa to doties. Protams, ir runa par digitālo sabiedrību un pārējām e-lietām, par kurām Tallina piedzied pilnas ausis visai pasaulei. Un pareizi dara. Tā nav tukšvārdība vai lielība – daudz kas patiešām ir sasniegts un kalpo valsts tēla atpazīstamībai.

Laikam labākais, ko Baltijas ģeogrāfiskais, bet ne vairs politiskais centrs Rīga var darīt, ir igauņiem netraucēt un ne mazums noderīgu lietu no viņiem aizgūt. Cerībā, ka Latvija neiestrēgs uz kāda mītiska “zīda ceļa” vai “tilta starp Austrumiem un Rietumiem”. Jo Baltijas valstu kopīgi mests tilts uz nākotni tomēr ir drošāks veidojums.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
“Būtu laiks atteikties no sertifikāta.” Politiķis par to, ka Covid-19 sertifikātu un pašreizējo ierobežojumu sistēma sevi ir izsmēlusi 63
“Iepriekšējie rēķini jau bija simtos, bet tagad…”: miljonārs Gerkens spiests izslēgt mājās baseinu 34
Ināra stundu bija ieslodzīta zem kravas auto, viņu glābt neizdevās, bet Vitālijs vainu neatzīst 7
VIDEO. “Tā pudele varētu būt saindēta…”: Žanis Magonei uzdāvina sidru, bet viņa par dāvanu domā pavisam citādi… 26
“Viņa mirdzēja kā klasiska dziedātāja,” teic Raimonds Pauls par Margaritu Vilcāni, kura šovakar beidzot sagaidīs savu jubilejas koncertu un arī izstādi
Lasīt citas ziņas
Ināra stundu bija ieslodzīta zem kravas auto, viņu glābt neizdevās, bet Vitālijs vainu neatzīst 7
Epidemiologs: Ļoti stingri ierobežojumi patlaban nebūtu efektīvi
ASV brīdina Krieviju nepadarīt par ieroci naftas un gāzes piegādes
Ilmārs Stūriška: Pēc diktatorisko valstu parauga Indulis Bikše lidmašīnā uz Pekinu nekāps
Bauskas iedzīvotājus pārsteidza leģendāri bieza sniega sega
23:23
Pirms 90 gadiem visā Rīgā runāja par “nepiedzīvotu zagļu iebrukumu”, kas tās dienas rītā bija konstatēts Rīgas Centrāltirgū
23:09
Ādažos saslimstības līmenis ar Covid-19 pārsniedzis 5000 gadījumu robežu
23:06
Ja antigēna tests pozitīvs, varēs 60 dienas neveikt skrīninga testēšanu un neievērot mājas karantīnu 21
Kariņš: Paies laiks, kamēr varēsim Latvijā pilnībā izskaust korupciju 3
Saeimas deputāti kritizē Preiļu novada domes ieceri likvidēt Salas pamatskolu 4
Mūžībā devusies AT senatore Dace Mita
Krievija sākusi militāros manevrus valsts dienvidos un Krimā 8
Lietuvas prezidents paraksta likumu, kas ļauj izmantot burtus “x,” “w” un “y” personu apliecinošos dokumentos
Kādu atbalstu iedzīvotājiem paredz šodien valdībā apstiprinātais likums energoresursu cenu krīzes samazināšanai? 16
VIDEO. “Iepazīšanās ar tālejošām sekām”: Intars Busulis atklāj, ka par to, ka ieskatījies mīļotajā sievā, reiz ticis pie nopietnas traumas
Pēc mēneša Latvija saņems pirmās ražotāja “Novavax” vakcīnas pret Covid-19 104
“Būtu laiks atteikties no sertifikāta.” Politiķis par to, ka Covid-19 sertifikātu un pašreizējo ierobežojumu sistēma sevi ir izsmēlusi 63
Ukrainas drošības dienests notvēris Maskavas kontrolētus sabotierus 8
Arī apelācijas instances tiesa attaisno Jurašu apsūdzībās par iespējamu valsts noslēpuma izpaušanu 1
“Iepriekšējie rēķini jau bija simtos, bet tagad…”: miljonārs Gerkens spiests izslēgt mājās baseinu 34
“Šobrīd ir 90% iespējamība, ka kaut kāda militāra akcija tomēr notiks.” Eksperts par situāciju uz Ukrainas robežas
“Jo ilgāk stiepsim izslimošanu ar omikronu, jo atkal varam radīt jaunu paveidu.” Treija par to, ka jau tagad visi jūk prātā 89
VIDEO. “Tā pudele varētu būt saindēta…”: Žanis Magonei uzdāvina sidru, bet viņa par dāvanu domā pavisam citādi… 26
Kā pagatavot fantastiku debesmannu?
Vai naudas joprojām ir tik daudz kā nekad? Saruna ar Krišjāni Kariņu 87
Nodokļu atvieglojumu apjoms Latvijā turpina pieaugt 17
No šodienas sabiedriskās vietās jāvalkā medicīniskās sejas maskas vai respiratori 50
Covid-19 sertifikāts zem ādas: Zviedrijā jau tūkstošiem cilvēku ievietojuši rokā mikroshēmu 223
“Viss tiek kontrolēts. Panikai nav iemeslu,” Zelenskis mierina ukraiņus 54
Rita Našeniece: Svilpšana okupācijas mocekļu piemiņas pasākumos notika ne tikai pie Astras pieminekļa Latvijā 164
Ir svarīgi skolā nevis mācīties mācību priekšmetus, bet gan saprast kopsakarības. Starppriekšmetu saiknes izaicinājumi 43