Igaunijas, Latvijas un Krievijas robežkrustpunktā atklāj pirmo Igaunijas robežstabu 0
Eiropas Savienībai (ES) ir stingri jākontrolē savas ārējās robežas un pirmais solis ES ārējo robežu nostiprināšanā ir robežas ar Krieviju nostiprināšana, otrdien uzsvēra Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess.
Ceremonijā, kurā Igaunijas, Latvijas un Krievijas robežu krustpunktā tika atklāts pirmais Igaunijas robežstabs, Ilvess uzsvēra, ka šis robežstabs ir solis uz to, lai padarītu ES ārējo robežu drošāku, aizsargājot ES iekšējo drošību.
“Cik trausla tā ir, nesen parādīja ne tikai teroristu uzbrukumi Eiropā, bet arī nesenais lielais migrācijas spiediens no Krievijas uz robežas ar Somiju un Norvēģiju,” teica Ilvess.
Viņš norādīja, ka robežas ir domātas, lai paliktu ārpusē tie, kuri nav vēlami ES dalībvalstīs, kuri ļaunprātīgi izmanto iespējas, ko dod Šengenas zona, un kuri vienkārši meklē labāku dzīvi.
“Vienlaikus mūsu robeža ir vārti tiem, kuri bēg no kara un vardarbības nestabilitātes, lokā, kas stiepjas no Ziemeļāfrikas līdz Tuvajiem Austrumiem, un kuriem Eiropas Savienība ir gatava piedāvāt jaunas pastāvīgas vai pagaidu mājas,” sacīja Igaunijas prezidents.
Viņš uzsvēra, ka Eiropas Savienībai ir nepieciešams stingri kontrolēt savas ārējās robežas un patvēruma politiku, pretējā gadījumā Šengenas sistēma būs apdraudēta.
Igaunijas pirmais robežstabs atrodas Veru apriņķa Miso pagastā, Pededzes upes krastā, vietā, kur krustojas Igaunijas, Latvijas un Krievijas robežas.
Robežstaba atklāšanas ceremonijā piedalījās arī Igaunijas iekšlietu ministrs Hanno Pevkurs un Policijas un robežapsardzes departamenta ģenerāldirektors Elmars Vahers.
