Atis Klimovičs: Armiju būtu nepieciešams palielināt četras reizes, lai tā varētu veikt savu galveno uzdevumu 19
Atis Klimovičs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Igaunijas Bruņoto spēku komandieris pateicis to, ko ar gandarījumu noteikti uztvēruši visi, kas patiešām labi orientējas ar valsts aizsardzību saistītos jautājumos. Ģenerālmajora Martina Herema teiktais vērtējams kā sensacionāls, jo viņa ieskatā armiju būtu nepieciešams palielināt veselas četras reizes, šādi tā varētu veikt savu galveno uzdevumu – pasargāt Igauniju austrumu kaimiņa bruņota iebrukuma gadījumā.
Tas saprotami nozīmē arī to, ka izdevumi aizsardzībai palielināmi vairākas reizes salīdzinājumā ar jau pirms kāda laika sasniegtajiem 2% no IKP.
Pret to, vai šāds finansējums šobrīd ir iespējams, arī pats ģenerālis izturas skeptiski, taču pirmais solis ir izdarīts. Kompetenta profesionāļa viedoklis sabiedrībai izteikts. Bruņoto spēku komandiera amatā esoša persona nav, piemēram, kāds atvaļināts vidējas pakāpes virsnieks, kādi brīvi mēdz pateikt daudz kritiskas patiesības par situāciju aizsardzības sektorā.
Latvijas Bruņoto spēku vadītāji allaž bijuši skeptiski pret kaimiņu veikumu, bieži vien norādot, ka igauņi vienkārši daudz labāk sevi reklamējot. Taču derētu neaizmirst, ka arī 2% robežu no IKP viņi sasniedza daudz ātrāk par mums. Igauņiem arī katru gadu no obligātā dienesta mājās pārnāk 2000 karavīru – apmācīti un gatavi rezervisti. Rezervistu skaits Latvijā, kas pabijuši mācībās pagājušajā gadā, ir ievērojami niecīgāks.
Budžeta palielinājums aizsardzības nozarei nekad nav bijis un nebūs viegls jautājums.
Vienmēr kādam naudas nebūs pietiekami, tādēļ nepieciešamas nopietnas diskusijas. Derētu saprast, ka Igaunijai, tāpat Latvijai un Lietuvai, līdzekļi jāiegulda aizsardzībā nevis NATO vadības prasību dēļ, bet vispirms jau pašu labā. Lai cik spēcīgas ir 5. panta garantijas, kuras nevajadzētu apšaubīt, nevienam citam Baltijas aizsardzība nekad nešķitīs tik nozīmīga lieta kā mums pašiem. Visdrīzāk, uz Baltijas drošību jāskatās visu triju valstu kopējā kontekstā.
Tas jau vēsturē pieredzēts ar visās trijās valstīs līdzīgiem notikumiem 1940. gadā. Neiedomājami, ka agresija no austrumiem varētu skart tikai vienu no Baltijas valstīm.
Tas nozīmē, ka aizsardzībā iespējamās agresijas gadījumā būs iesaistītas visas trīs valstis. Un tad šķiet tikai loģiski, ka mūsu spējām bruņotā darbībā ir jābūt līdzīgām.
Pastāv noteikti militārie likumi, kas paredz zināmus spēku apjomus. Igaunijas BS komandieris uzskata, ka valsts aizsardzībai šobrīd esošajām divām sauszemes spēku brigādēm jāpievieno sešas jaunas. Tas nozīmē 32 tūkstošus karavīru, tātad, pieskaitot “Kaitseliit” jeb Igaunijas zemessargus, iespējams iegūt aptuveni 60 tūkstošus reālā valsts aizsardzībā iesaistītu personu.
Droši vien šādu aprēķinu vajadzētu attiecināt uz Latviju un Lietuvu. Ņemot vērā Latvijas un Lietuvas iedzīvotāju lielāku skaitu, attiecīgi ideālā gadījumā tie būtu 80 un 100 tūkstoši. Saliekot kopā, tie ir gandrīz 250 tūkstoši. Tas patiešām varētu būt tāds spēks, kas varētu atturēt varbūtējo agresoru no nepārdomātas rīcības. Protams, tehniski apgādāts un labi apmācīts spēks.
