Ilzes Avotiņas košums. “Kultūrzīmju” izvēle 0
Ne vien brūnais un zemes pelēkais, bet viss varavīksnes krāšņums; ne vien skumjas sērdienīšu dziesmas, bet arī gaviles, kas koku galus salīgo. Šādu spēka, prieka un mīlestības poti varēs gūt Ilzes Avotiņas izstādē “Pūķa dvēsele”, kas rīt vērs durvis galerijā “Daugava” (Ausekļa iela 1). Vistumšākajā gada laikā – visspožākā, košākā glezniecība, kurā uz audekla organiski sadzīvo senvēsture, folklora un mūsdienas.
“Gleznošana man ir kā ļaušanās kādai augstākai varai, tas ir – kā vīrietis mīl sievieti, kā māte mīl bērnu, kā dārzā uzplaukst zieds. Vajag tikai ļauties,” reiz teikusi Ilze Avotiņa. Viņas gleznotajām ainavām raksturīga brīva, nepiespiesta dzīves svinēšana, balstīta postimpresionisma izteiksmes principos. I. Avotiņa ir pievērsusies visiem glezniecības žanriem, pārsvarā eļļas un temperas tehnikā. Dzimusi mākslinieka ģimenē, Ilze Avotiņa ir absolvējusi J. Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolu un 1979. gadā – Latvijas Mākslas akadēmijas Induļa Zariņa Monumentālās glezniecības meistardarbnīcu. Izstādēs piedalās no 1978. gada. Viņas darbi atrodas privātkolekcijās Latvijā un ārpus tās, kā arī Valsts mākslas muzeja un Latvijas Mākslinieku savienības kolekcijās, Tretjakova galerijā Maskavā un Krievijas Kultūras ministrijas īpašumā. Ieguvusi pirmo vietu Viļņas glezniecības triennalē.
