Īstā vieta hostām 0
“Zinu, ka hostas ar zaļām lapām labi aug arī lielu koku paēnā. Vai noēnotā vietā varētu stādīt arī hostas ar koši dzeltenām lapām, ar gaišām lapu maliņām?” I. Mihailova Daugavpils novadā
Dārzos audzē hostas ar visdažādāko formu lapām – no lancetiskām līdz sirdsveida. Ziedi ir violeti, retāk – balti, ne vienmēr tie var sacensties ar izskatīgajām lapām. Tām krāsu palete ir patiešām bagāta: zaļas, zilganpelēkas, dzeltenas vai zaļgandzeltenas, zaļas ar baltu vai dzeltenu apmali, ar zaļu apmali un atšķirīgas krāsas lapas plātni.
Dekoratīvs lapojums hostām ir visu sezonu no lapu plaukšanas maijā līdz rudens salnām. Mūsdienās izveidotas arī daudzas raiblapu šķirnes, kas lieliski saglabā savu krāsojumu visu sezonu.
Tomēr daļai raiblapaino hostu (piemēram, ‘Fortunei Albopicta’, ‘Fortunei Aureomarginata’) vasarā lapu krāsa pamazām mainās un kļūst vienmērīgi zaļa. Tas gan nav atkarīgs no audzēšanas vietas un apstākļiem, to nosaka attiecīgās šķirnes īpašības.
– Vienkrāsainās hostas vislabāk aug pusēnā, arī zem koku vainagiem, bet ne tieši uz to saknēm. Vairākkrāsu hostu šķirnes labāk jūtas gaišā vietā, jo dažādo lapu krāsu pigmenti intensīvāk veidojas saules gaismas ietekmē. Tomēr pilnīgi atklātā laukā, kur augus visu dienu apspīd spoža saule, tās stādīt nevar, jo karstumā hostu lapas var gūt apdegumus, tā krietni zaudējot savu dekoratīvo izskatu, – norāda Nacionālā Botāniskā dārza Lakstaugu floras nodaļas asistente Ilma Nereta.
Kopumā hostas ir izturīgas un mazprasīgas ziemcietes. Tām nepieciešama irdena, pietiekami mitra, trūdvielām bagāta smilšmāla zeme. Tā kā hostām veidojas dziļa sakņu sistēma, augsni sastrādā 50 – 70 cm dziļi. Hostu stādījumu noteikti mulčē ar auglīgu kompostu. Mīnuss – daudzām hostu šķirnēm lapas bojā gliemeži.
