Vai interpretācijas iespējas? Produkta izcelsmes norādīšana – katram individuāla 0
No 1. aprīļa pārtikas ražotājiem būs jānorāda pārtikas produkta galvenās sastāvdaļas izcelsmes valsts.
Tas būs jādara, lai nodrošinātu patērētājus ar pilnvērtīgu informāciju par pārtikas produktu izcelsmi.
Situācijās, ja pārtikas produkta izcelsme ir norādīta, bet nav tā pati, kas produkta galvenajai sastāvdaļai, tad marķējumā jānorāda arī attiecīgās galvenās sastāvdaļas izcelsme vai jānorāda, ka galvenās sastāvdaļas izcelsme atšķiras no pārtikas produkta izcelsmes.
Ja pārtikas produkta marķējumā norādīts, ka tas ražots Latvijā un galvenās izejvielas izcelsme ir no Latvijas, tad marķējumā nekas nav jāmaina.
Ja, piemēram, baltmaize ražota Latvijā, bet tās galvenā sastāvdaļa – kviešu milti – ražoti Lietuvā, tad marķējumā tas noteikti jānorāda.
Galvenā sastāvdaļa ir pārtikas produkta sastāvdaļa vai sastāvdaļas, kuras veido vairāk nekā 50% no minētā pārtikas produkta vai kuru patērētājs parasti saista ar pārtikas produkta nosaukumu un attiecībā uz kuru vairākumā gadījumu ir nepieciešama kvantitatīvā norāde. Šādas izmaiņas tiek veiktas, pamatojoties uz ES regulu, kas pieņemta 2018. gadā.
Zemkopības ministrijas pārstāve Gunta Evardsone pastāstīja, ka pārtikas ražotājiem skrupulozi jāizvērtē viss marķējums kopumā: simboli, zīmējumi, norādes, lai saprastu, vai un kas jāmaina.
Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure atzīst, ka pārmaiņas, kas sagaida ražotājus, nav tik vienkāršas, kā varētu šķist. Jau tagad esot skaidrs, ka uzņēmumiem jautājumu netrūks, tādēļ būs nepieciešamas konsultācijas un skaidrojošais darbs no atbildīgo institūciju puses, lai izvērtētu konkrētās situācijas.
I. Šure norāda, ka regulas piemērošana katram uzņēmumam būs individuāla, jo pastāv daudz interpretācijas iespēju.
Pozitīvais esot tas, ka 4. februārī Zemkopības ministrijā plašākā lokā jau notika pirmais konsultāciju raunds.
“Ja normatīvi paredzēs, ka minētā prasība par pārtikas produkta galvenās sastāvdaļas izcelsmes valsts vai izcelsmes vietas norādīšanu ir jāpiemēro no 1. aprīļa, ražotāji tam būs gatavi. Pirmajā tikšanās reizē redzējām, ka visas puses ir gatavas rast risinājumus, līdz ar to notiks sadarbība starp ministriju, Pārtikas un veterināro dienestu un uzņēmumiem, lai novērstu neskaidrības un, ja tas būs nepieciešams, patērētājus nodrošinātu ar papildu informāciju etiķetēs. Regulas prasības būs attiecināmas uz ražotājiem ES, savukārt – kā tas ietekmēs trešo valstu importu tirdzniecībā, vai vienādi noteikumi un kontrole būs līdzvērtīga, tas vēl būtu jāskaidro,” norāda I. Šure.
G. Evardsone gan mierina, ka tiem trešo valstu ražotājiem, kas strādā ES tirgū, produktu marķēšanā jāievēro ES regulējums.
Jāņem vērā – ja pārtikas produkti ar līdzšinējo marķējumu saražoti līdz 31. martam, tos var iztirgot līdz derīguma termiņa beigām.
Par gaidāmajām izmaiņām bija zināms jau vairākus gadus, un pārejas periods ilga no 2018. gada maija līdz šī gada 1. aprīlim. Tiesa, Eiropas Komisija vilcinājusies ar vadlīniju publicēšanu, kas oficiālajā vietnē tika publicētas vien šā gada 31. janvārī.
