Izcīna jaunus amatus: koalīcija demonstrē vienotību, pieņemot pretrunīgi vērtētā procedūrā iesniegtos likumu grozījumus 40
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Saeimas vairākums ceturtdien atbalstīja grozījumus Ministru kabineta iekārtas likumā un grozījumus Valsts pārvaldes iekārtas likumā, kas dos iespēju valdības veidotājam Krišjānim Kariņam (“JV”) aicināt valdībā jaunu klimata un enerģētikas ministru, kā arī apstiprināt ministru biedrus, kas arī būs jauns amats.
Zaļo un zemnieku savienības frakcijas vadītājs Viktors Valainis informēja Saeimu, ka “šis jautājums ar augstu ticamību tiks pakļauts izvērtēšanai Satversmes tiesā”.
Tam par iemeslu esot ne tikai šaubas, vai ir ievērota procedūra, jo pretēji komisijā lemtajam nevirzīt šos likumprojektus izskatīšanai Saeimā parlaments tos tomēr skatīja un pieņēma. ZZS ir iebildes arī pret dokumentu saturu.
Debates lielākoties bija nevis par iesniegtajiem priekšlikumiem, bet gan par procedūru, kādā likumprojektus koalīcija virza Saeimā.
Jau ziņots, ka Juridiskajā komisijā koalīcijai nav vairākuma un tā nespēj nodrošināt atbalstu savām iniciatīvām.
Tādas situācijas, ka Saeima skata likumprojektus, kurus atbildīgā komisija aicinājusi nevirzīt tālāk, ir ļoti retas. Taču, atsaucoties uz vienu no šādām reizēm, Inese Lībiņa-Egnere (“JV”) par pamatotu uzskatīja līdzīga precedenta atkārtošanu, “jo tāds precedents jau ir iedibināts”.
Runa ir par grozījumiem Pašvaldību likumā, kurus 13. Saeimā atbildīgā komisija bija noraidījusi, bet deputāti Saeimas sēdē 2019. gada 19. decembrī tos tomēr pieņēma. Gundars Daudze (ZZS) uz teikto reaģēja ar repliku:
“Tāda visatļautība, kāda uzplauka iepriekšējā Saeimā, nekad šajā mājā nav bijusi, tāpēc nevajadzētu to kultivēt tālāk.”
Bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris (ZZS) arī uzskata, ka “sliktu kļūdu nedrīkst pārvērst par parlamenta tradīciju”. Viņa ieskatā, komisijas priekšsēdētājam bija likumprojekti jāatsauc, ja komisija lēma tos nevirzīt izskatīšanai. Ja pieci projektu iesniedzēji lūgtu tos iekļaut darba kārtībā, tad parlamentam par to būtu jābalso.
“Tagad ir pamats tos apstrīdēt Satversmes tiesā, jo tas neatbilst labas likumdošanas principam,” uzskata G. Kūtris.
Kristaps Krištopans (“LPV”) pēc sēdes preses konferencē atgādināja, ka 14. Saeimā ir 75 jauni deputāti, kuriem topošā koalīcija rāda ļoti sliktu piemēru, “šādā bezkaunīgā veidā realizējot savu politiku”.
Kad deputāti labu laiku sēdē bija izteikušies par procedūru, nevis par izskatāmajiem priekšlikumiem, Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns (“AS”) teica, ka viņš apzināti neesot pārtraucis runātājus, lai gan deputāti nedebatēja par konkrēto priekšlikumu.
“Taču sabiedrības interesēs ir dzirdēt abu pušu argumentus, kādi šeit izskanēja,” sacīja E. Smiltēns, kurš ir jurists. Viņš paskaidroja, ar Saeimas lēmumu abi projekti ir atzīti par steidzamiem, nosakot konkrētu datumu – 1. decembri –, kad tie ir jāskata Saeimas sēdē. Līdz ar to projektiem ir jābūt darba kārtībā. Arī bijusī Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA) uzsvēra, ka “Saeimas lēmums ir augstāk stāvošs par komisijas lēmumu”.
Ministru kabineta iekārtas likumā Zaļo un zemnieku savienība un partija “Latvija pirmajā vietā” bija iesniegušas vairākus priekšlikumus par ministru amatu apvienošanu. ZZS ierosināja apvienot ekonomikas un satiksmes ministru posteņus, kā arī iekšlietu un tieslietu ministru amatus.
Savukārt “LPV” ieteica reorganizēt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, apvienojot to ar Ekonomikas ministriju. Minētie ierosinājumi tika noraidīti.
Jāatgādina, ka līdzīgas iniciatīvas par ministriju apvienošanu 13. Saeimā piedāvāja toreizējā Jaunā konservatīvā partija un partija “KPV LV”.
Balsojumi ceturtdienas sēdē parādīja, ka koalīcija ir disciplinēta, jo par abiem likumiem un tajos iesniegtajiem priekšlikumiem vienoti balsoja visi 52 klātesošie topošās valdības partiju deputāti.
