Rolands Repša: Izdeg ne tikai ārsti, bet arī valdība 6
Rolands Repša, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pasaules čempione vakcinēšanās ātruma ziņā ar 150 tūkstoš vakcinācijām dienā šobrīd ir Izraēla. Potēšanos 20. decembrī ar personisku piemēru atklāja premjerministrs Benjamins Netanjahu, un līdz gadumijai bija savakcinēti jau 800 tūkstoši cilvēku jeb 8,7% no visiem 9,2 miljoniem valsts iedzīvotāju.
Izraēlas valdības mērķis ir līdz janvāra beigām savakcinēt 2,25 miljonus cilvēku, prioritāri mediķus, skolotājus, policistus un seniorus virs 60 gadiem.
Izskatās, ka Izraēlas valdība ir sapratusi pašu galveno – ka ar “Pfizer” vakcīnas parādīšanos visai Covid-19 apkarošanas stratēģijai ir būtiski jāmainās no jaunu ierobežojumu izdomāšanas uz maksimāli ātru visas sabiedrības sapotēšanu, tādējādi problēmu atrisinot pašā saknē.
Un ko mēs? Patlaban Kariņa valdības plāns ir līdz marta beigām veikt 300 tūkstošus vakcināciju, kas uz Izraēlas piemēra fona izskatās vienkārši nožēlojami.
Vai tiešām Latvija nevarētu sev izvirzīt ambiciozu mērķi, piemēram, viens miljons vakcināciju līdz marta beigām? Kas noteikti ļautu jau puslīdz tikt galā ar vīrusu līdz vasaras sākumam. Jeb arī mēs taisāmies izlikties gudrāki par visiem un nogaidīt, līdz vasaras sākumā Covid-19 pats no sevis atkal ielīdīs pagrīdē?
Bet varbūt skaidra (un pietiekami ambicioza) vakcinācijas plāna neesamība nav pats galvenais šodienas jautājums. Vai tad politiskā elite neredz, ka izdeg ne tikai ārsti, bet arī valdība pati? Un ka šādā režīmā tā nevar turpināt darbu vēl nākamos 2–3 mēnešus?
Mēs redzējām, ar kādu pārslodzi valdība un parlaments Covid-19 apstākļos cīnījās ar budžetu un grozījumiem nodokļu likumos un kādas tur bija problēmas. Tāpat nemitīgi valdībai ir “jāizbauda” kritika par pieņemtajiem ierobežojumiem un to ne vienmēr veiksmīgo komunikāciju sabiedrībai.
Ir papildu kreņķi par to sabiedrības daļu (cerams, nelielo), kuras apziņā pandēmija vispār neeksistē un ierobežojumi tiek uztverti kā diktatūras sākums. Ko darīt?
Lai Kariņa valdība turpinātu turēties uz kājām, nepieciešams to nostiprināt. Varētu uz pandēmijas laiku ieviest Ministru prezidenta biedra amatu, kas vienlaikus būtu speciālo uzdevumu ministrs Covid-19 apkarošanā, apveltot to ar plašām pilnvarām vadīt un koordinēt visu ministriju pūliņus vīrusa izplatīšanās ierobežošanā un galīgā izskaušanā.
Šim speciālo uzdevumu ministram būtu neliela 10–20 cilvēku komanda, kas nepārtraukti nodarbotos ar Covid-19 apkarošanas stratēģijas izstrādi un īstenošanu caur attiecīgajām ministrijām. Šādu krīzes štābu izveidošana ir normāla prakse, kad organizācijās un uzņēmumos ir jāīsteno straujas un visaptverošas pārmaiņas.
Vienlaikus šāds ministrs un viņa komanda beidzot atslogotu Ministru prezidentu no nepārtrauktas domāšanas par Covid-19 un ļautu valdībai pievērsties arī visiem tās daudziem citiem uzdevumiem, kas uz pandēmijas laiku nekur nav pazuduši.
