Izkārtojas valdības veidošanas sacensībām 3
Valsts prezidents Andris Bērziņš 12. Saeimā ievēlētajām partijām devis nedēļu laika, lai tās tiktu skaidrībā par iespēju sastrādāties jaunajā sasaukumā. Pirmo sarunu raundu par premjera kandidātiem un iespējamajiem valdības sastāviem Valsts prezidents sāks nākamnedēļ.
Sekojot tradīcijai, partijas uz sarunu tiks aicinātas secībā pēc vēlēšanās saņemto mandātu skaita. Tas nozīmē, ka pirmie uz Melngalvju namu dosies “Saskaņas” pārstāvji. Viņi vairākkārt apgalvojuši, ka būtu gatavi veidot nākamo valdību. “Ļaujiet mums mēģināt. Nelemiet tautas vietā,” vēlēšanu naktī aicināja “Saskaņas” līderis Jānis Urbanovičs, apelējot pie Eiropas prakses, ka parasti valdības veidošana tiek uzticēta parlamenta vēlēšanās uzvarējušajam spēkam. Taču uzvara vēlēšanās vien nelīdz, jo neviena cita Saeimā ievēlētā partija īsti nevēlas strādāt koalīcijā ar politisko spēku, kurš neatzīst okupāciju, brāļojas ar Krievijas valdošo partiju “Vienotā Krievija” un kura premjera kandidāts parakstījies par divvalodības referendumu. Tādēļ, visticamāk, saskaņiešiem nākamnedēļ īsti nebūs ko piedāvāt prezidentam un saruna būs vairāk vai mazāk pieklājīga formalitāte.
Daudz reālāks piedāvājums, visticamāk, varētu būt nākamajam prezidenta sarunu partnerim “Vienotībai”, kas parlamenta vēlēšanās ar 23 mandātiem ierindojusies otrajā vietā. Pašreizējie “Vienotības” koalīcijas partneri – Nacionālā apvienība un ZZS – jau pauduši gatavību arī turpmāk strādāt Laimdotas Straujumas (“Vienotība” ) vadībā. Šādai koalīcijai būtu arī stabils vairākums – 61 balss Saeimā. Tomēr jau svētdien sāka uzpeldēt pirmie zemūdens akmeņi, kas varētu aizkavēt Straujumas kuģa tālāku stūrēšanu.
Pirmā intriga ir iespējamā sadarbība ar Latvijas Reģionu apvienību, kas, pēc provizoriskajiem rezultātiem, vēlēšanās ieguvusi astoņus mandātus. NA uzskata, ka koalīciju vajadzētu paplašināt, piesaistot tai arī LRA. “Tādā veidā mēs iegūtu stabilāku koalīciju un konstitucionālo vairākumu Saeimā,” pamatoja Raivis Dzintars (NA). “Vienotība” šajā ziņā ir nogaidoša, bet ZZS iebilst pret reģionu iesaistīšanu. “Pašreizējais sastāvs ir pietiekami stabils un sastrādājies, neredzu nekādu nepieciešamību to tricināt ar paplašināšanu,” uzskata Augusts Brigmanis (ZZS).
Otrkārt, pat ja tiek saglabāta pašreizējā koalīcija, tad spēku samērs ir mainījies. Līdz šim valdībā darbojās lielais brālis (“Vienotība” plus reformisti), bet krietni mazāk pārstāvētajiem zaļzemniekiem un nacionāļiem bieži vien atlika tikai pakļauties. Tagad spēki ir izlīdzinājušies un abi mazie brāļi, visticamāk, gribēs pastiprināt savu ietekmi ministrijās. Pēc neoficiālas informācijas, NA vēlētos iegūt savā kontrolē Izglītības un zinātnes ministriju. Savukārt ZZS metot acis uz Satiksmes ministriju.
Treškārt, valdības veidošanas tirgū, visticamāk, tiks izlikts arī Saeimas priekšsēdētāja krēsls. Pat ja Solvitai Āboltiņai tomēr izdosies iekļūt parlamentā, maz ticams, ka “Vienotība” viņu virzīs šim amatam. Vienlaikus ZZS rindās Saeimā atgriežas bijušais Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.
