Latvijā
Izglītība

IZM plāno vēl stingrākas prasības par skolēnu skaitu vidusskolā3

Foto-Shutterstock

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izstrādājusi priekšlikumus, kādam vajadzētu būt minimālajam skolēnu skaita vidusskolu klasēs.

Pagājušajā gadā Satversmes tiesa pasludināja par konstitūcijai neatbilstošiem Ministru kabineta noteikumus, kas jau paredzēja noteikt minimālo skolēnu skaitu 10., 11. un 12. klasēs. Ja šīs prasības netiktu izpildītas, valsts nefinansētu šajās klasēs nodarbināto skolotāju algas.

Noteikumi tika pasludināti par neatbilstošiem tāpēc, ka Saeima nebija devusi valdībai uzdevumu izvirzīt šādas prasības skolām. Nu, grozot Izglītības likumu, parlaments attiecīgu uzdevumu ir devis un IZM sākusi izstrādāt noteikumus, ar kuriem atkal tiks prasīts minimālais skolēnu skaits. Pašreizējie IZM priekšlikumi, kas tika publiskoti Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē, izvirza vēl stingrākas prasības nekā pērn atceltie noteikumi.

Proti, IZM vēlas, lai republikas pilsētu vidusskolās 10., 11. un 12. klasēs būtu vismaz divas paralēlklases un katrā no tām būtu vismaz 25 skolēni. Tā kā IZM pieļauj tomēr zināmu skolēnu atbirumu, visās vidusskolu klasēs kopā vajadzētu būt vismaz 138 skolēniem.

IZM Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Izglītības departamenta direktora vietniece Līga Buceniece apgalvoja, ka Lielo pilsētu asociācija šim piedāvājam piekritusi, taču Ventspils Izglītības pārvaldes vadītāja Ineta Tamane teica, ka tā nemaz nav: lielās pašvaldības vēlētos, lai prasības attiecībā uz lielo pilsētu skolām būtu tādas pašas kā atceltajos noteikumos. Tie paredzēja, ka 10. klasi var atvērt, ja tajā ir vismaz 22 skolēni, 10. līdz 12. klasē kopumā pietika ar 58 skolēniem. Nebija prasības veidot paralēlklases. I. Tamane norādīja, ka iecerētos noteikumus ne vienmēr būs iespējams ievērot: “Ko darīt, ja uz 10. klasi piesakās 38 skolēni? Vienai klasei ir par daudz skolēnu, bet paralēlklasēm ir par maz.”

L. Buceniece teica, ka paralēlklasēm jābūt tāpēc, lai vismaz pilsētās skolēni varētu izvēlēties dažādu novirzienu izglītību.

Lielākas diskusijas izvērtās par IZM vēlmi noteikt vienādas prasības gan vairāk apdzīvotajiem Pierīgas novadiem, gan 21 reģionālās attīstības centram. Proti, IZM vēlas, lai visās šajās pašvaldībās 10. līdz 12. klasē arī būtu paralēklases, ik klasē būtu vismaz 22 skolēni un kopumā vidusskolas klasēs skolēnu nebūtu mazāk par 120.

Latvijas Pašvaldību savienības padomniece Ināra Dundure teica, ka vajadzētu prasīt tikai 18 skolēnus klasē, turklāt norādīja, ka nedrīkst vienādas prasības izvirzīt Ādažiem, kuru vienīgā vidusskolā ir 1200 skolēnu un attālākiem reģionu centriem, kur ir daudz mazāk iedzīvotāju. Jāpiebilst, ka iepriekš gan arī bija izvirzītas vienādas prasības, taču tās bija zemākas: klasē bija jābūt vismaz 18 skolēniem, 10. līdz 12. klasē vismaz 48 skolēniem un nebija prasības veidot paralēlklases.

Mazajām lauku vidusskolām arī plānots izvirzīt bargākas prasības nekā iepriekš: vidusskolas klasē jābūt vismaz 20 skolēniem, bet 10. – 12. klasē vismaz 54 skolēniem, tātad te varēs iztikt bez paralēlklasēm. Satversmes tiesas atceltie noteikumi lauku novadu vidusskolām prasīja attiecīgi vismaz 12 skolēnus klasē un 32 klašu grupā.

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis pierobežas pašvaldībām ir solījis, ka tām izvirzīs maigākas prasības, lai gan pagaidām IZM nav izstrādājusi īpašus priekšlikumus tieši attiecībā uz pierobežas skolām.

Baltinavas novads jau izsūtījis vēstules Saeimai un citām institūcijām, aicinot ļaut atvērt vidusskolas klases, kurās būtu tikai 8 līdz 10 skolēni. Baltinavas vidusskolas direktors Imants Slišāns, atzīstot, ka mazās skolas izmaksā dārgi, norādīja, ka, uzturot skolas pierobežā, valsts maksā arī par savu drošību. “Ja tur nebūs vidusskolu, nebūs arī iedzīvotāju,” sacīja skolas direktors. “Jau tagad uz Baltinavu pārceļas ģimenes, kur agrāk dzīvojušas pagastos, kur skolas slēgtas.”

L. Buceniece gan iebilda, ka skolām, kur nepietiek skolēnu vidusskolas klasēm, ir iespēja pārtapt par pamatskolām. I. Slišāns atbildēja: tas jau novērots, ja skola pārtop par pamatskolu, tad drīz vien kļūst par sākumskolu vai beidz pastāvēt pavisam.

Jāpiebilst, ka, Saeima, dodot uzdevumu valdībai noteikt prasības vidusskolas klašu finansēšanai, noteica arī, ka jābūt ne tikai kvantitātes, bet arī kvalitātes prasībām. Lai iegūtu valsts finansējumu vidusskolu klasēm, pietiks, ja skolas būs izpildījušas tikai kvalitātes vai tikai kvantitātes kritērijus. Tātad, ja skolā būs kvalitatīva izglītība, tajā varēs būt arī mazākas vidusskolas klases, nekā prasīts noteikumos. Taču, kādi būs kvalitātes kritēriji, pagaidām nav zināms. L. Buceniece vien atklāja, ka lielā mērā tie balstīsies uz centralizēto eksāmenu rezultātiem.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
MZ
Monika Zīle
Latvijā
Monika Zīle: Kam ir jānotiek, lai publiski paziņotu: “Visdraņķīgākie politiķi pelnījuši nāvi” 3
4 stundas
LA
LA.LV
Latvijā
Pandēmija kontrabandistus nebaida – cigarešu kontrabandas TOP “ķērieni” maijā
4 stundas
LE
LETA
Latvijā
Zeme atvērās! Rīgā, Ģertrūdes ielā auto iebrūk pazemē 1
5 stundas

Lasītākie

LE
LETA
Latvijā
Saeima pieņēma Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumprojektu – kā tas ietekmēs mūsu ikdienu?
1 stunda
VK
Vita Krauja
Kultūra
“Vasara Dzintaros būs un arī šogad – mūzikas skaņu piepildīta,” saruna ar koncertzāles direktoru Guntaru Ķirsi
2 stundas
LE
LETA
Dabā
Vietām īslaicīgs lietus, citviet pat pērkona negaiss. Kāds laiks mūs sagaida sestdien?
1 stunda
FG
Franks Gordons
Latvijā
Franks Gordons: No “sociālistiskās revolūcijas” – ne smakas. Visu izšķīra padomju tanki
2 stundas
LE
LETA
Latvijā
Rīgas mēra amata kandidāts Staķis noliek Saeimas deputāta mandātu
20 minūtes