Vai drīkst filmēt, ja cilvēks iebilst? Atbilde “LA” lasītājam 4
“Prezidenta vēlēšanas dienā biju pie Saeimas, sarunājos ar kādu deputātu. Tajā brīdī pienāca vienas televīzijas pārstāvji un sāka mūs filmēt. Iebildu, ka negribu, lai mani filmē. Uz to man atbildēja, ka es atrodos publiskā telpā, tāpēc mani drīkst filmēt. Kā īsti ir? Edvīns Krūmājs Dundagā
Atbildi lūdzām Rutai Siliņai, Latvijas Republikas Tiesībsarga biroja Komunikācijas un starptautiskās sadarbības nodaļas vadītājai: “Arī privātpersonai, atrodoties publiskā vietā, ir jārēķinās, ka tā var tikt nofilmēta vai nofotografēta. Ja gadījumā cilvēks nevēlas, lai viņu kāds fotografē vai filmē, viņš/viņa var lūgt, lai fotogrāfs vai filmētājs cilvēku nefotografē vai nefilmē un uzņemtās fotogrāfijas vai videomateriālu izdzēš. Fotogrāfam vai filmētājam ir pienākums ievērot šādu cilvēka lūgumu.”
Filmējot un fotografējot ir jāievēro ne vien ētika, bet arī personas datu un privātuma aizsardzība. Par personas datiem ir uzskatāms arī cilvēka attēls, pēc kura to var identificēt, tāpēc personu datu apstrādes gadījumā ir nepieciešama datu subjekta (šajā gadījumā konkrētā cilvēka) atļauja, izņemot likumā atrunātos gadījumos (Fizisko personu datu aizsardzības likums, 7. pants). No personas datu aizsardzības viedokļa ir svarīgi, vai uzņemtais foto/video ir uzņemts mākslinieciskām vajadzībām vai arī tas tiks izmantots tikai ģimenes vajadzībām un netiks nodots trešajai personai (tai skaitā netiks publicēts internetā), kā arī vai fotografēšana tiek veikta žurnālistikas vajadzībām, jo Fizisko personu datu aizsardzības likuma 7., 8., 9. un 11. pants netiek piemērots, ja personas dati ir apstrādāti žurnālistikas vajadzībām saskaņā ar likumu “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”, mākslinieciskām vai literārām vajadzībām.
