Gaisa apmaiņa pietiekama, bet mitrums neatkāpjas. Ko darīt? 1
Pirms dažiem gadiem iegādājāmies dzīvokli jaunuzbūvētā mājā, tā celta no FIBO blokiem, siltināta ar putuplastu. Sākumā šķita, ka mitrums rodas, ēkai žūstot, bet tas īpaši nemazinās, lai gan gaisa apmaiņa šķiet pietiekama, pakešu logi allaž atvērti vēdināšanas režīmā. Ko iesākt? Ierīkot piespiedu ventilāciju? Pirkt gaisa sausinātāju? IVARS LIEPĀJĀ
Mitrums parasti ir vecu namu problēma, jo īpaši, kad nomainīti sagrabējušie koka logi. Šoreiz kļūdas laikam pieļautas būvniecības procesā, tāpēc pirmais un svarīgākais uzdevums – novērst mitruma rašanās cēloni – un tad cīnīties ar sekām. Protams, tikai speciālisti spēj novērtēt ēkas konstrukcijas un ieteikt iespējamos risinājumus, taču visbiežāk mitrums telpās veidojas no tā sauktajiem aukstuma tiltiem, kas ir nepareizas vai neprecīzas būvniecības sekas. Šīs vietas, kuras vislabāk var atklāt termogrāfijas pārbaudē, izraisa mitruma kondensēšanos uz attiecīgās sienas, vēlāk tur rodas arī pelējums. Visbiežāk caursalst ēkas stūri.
Vēl iespējamas tā sauktās hermētiskās būvniecības sekas: ja telpa ir pilnīgi noslēgta, izmantoti neelpojoši apdares materiāli, mitrums tajā cirkulē, nosēžoties uz virsmām. Tad nepieciešama papildu ventilācija, kaut vai iebūvējot restes sienā vai logos.
Paaugstinātu mitrumu telpās izraisa arī citi apstākļi, tostarp istabas augu kopšana, veļas žāvēšana, taču to var novērst daudz vienkāršāk. Jebkurā gadījumā jārīkojas steigšus, jo samirkušas sienas mitrumu atdod ļoti ilgi. Žāvēšanai izmanto dārgas iekārtas, taču bez tām parasti var iztikt. Kad cēlonis novērsts, atliek tikai vēdināt.
UZZIŅA
• Normāls, ēkas konstrukcijām un iemītnieku veselībai labvēlīgāks ir 50–60% mitrums telpās. Ja kļūst vairāk, tas kondensējas uz sienām, vēlāk ievelkas arī mēbelēs, gultas veļā un var izraisīt dažādas alerģiskas saslimšanas.
