Jānis Vitenbergs: Ko varam sagaidīt no apkures sezonas? 0
Jānis Vitenbergs, klimata un enerģētikas ministrs
Tuvojoties apkures sezonai, visbiežāk uzdotie jautājumi ir par to, vai kurināmā resursi pietiks un kādu ietekmi tie atstās uz tarifiem un rēķiniem mājsaimniecībām. Pēc īpaši aukstā gada sākuma un saspringtās situācijas granulu tirgū, šogad šie jautājumi aktuāli kļuva jau vasarā. Tieši tāpēc darbu ar energoapgādes uzņēmumiem, pašvaldībām, un centralizētās siltumapgādes uzņēmumiem par resursu pietiekamību un gatavību apkures sezonai sāku uzreiz pēc stāšanās amatā.
Šobrīd nav pazīmju, ka Latvija tuvotos 2022./2023. gada mēroga enerģētikas krīzei. Dabasgāzes drošības rezerves ir pietiekamas, granulu tirgū vasaras saspīlējums ir mazinājies un vidējie siltumapgādes tarifi nav piedzīvojuši dramatisku lēcienu. Tomēr atbildīga gatavošanās nozīmē nevis solīt, ka problēmu nebūs, bet laikus sagatavot rīcību gadījumiem, ja tās rastos.
Pieredze māca, ka rīkoties vajag laikus
2022./2023. gada ziemā biju ekonomikas ministrs un labi atceros, cik ātri mainījās situācija pasaulē. Par spīti atsevišķu uzņēmēju radītam spiedienam, spējām vienoties ar Baltijas kaimiņiem un pieņēmām vēsturisku lēmumu, atsakoties no agresorvalsts elektrības un gāzes. Beidzot kļuvām energoneatkarīgi. Bija jāatrod citi piegādes ceļi un jārisina dabasgāzes pieejamība, jāgatavojas energosistēmas apdraudējumiem. Eiropa piedzīvoja ekstrēmus energoresursu cenu lēcienus. Ļoti īsā laikā tika veidoti atbalsta mehānismi iedzīvotājiem, lai palīdzētu nosegt šos izmaksu kāpumus un palīdzētu pārziemot.
Latvija nevar un nekad nevarēs noteikt un ietekmēt pasaules gāzes cenu, paredzēt ģeopolitiskus satricinājumus vai garantēt, cik auksta būs ziema. Taču varam parūpēties par resursu pieejamību, laikus runāt un izglītot tirgus dalībniekus un pašvaldības, novērst riskus un sagatavot instrumentus gadījumiem, ja situācija pasliktināsies. Centralizētās siltumapgādes uzņēmumi atzīst, ka sezonai ir gatavi un Inčukalnā gāzes pietiks.
No gāzes drošības līdz granulu tirgus uzraudzībai
Dabasgāzes situāciju visu vasaru uzraudzījām pastiprināti kopā ar Baltijas valstu kolēģiem un pārvades operatoriem. Septembra sākumā tikos arī ar dabasgāzes tirgotājiem, lai pārrunātu viņu gatavību apkures sezonai. Inčukalna pazemes gāzes krātuvē ir noglabātas valsts drošības rezerves, un pašlaik pieejamā informācija nedod pamatu bažām par dabasgāzes fizisku pieejamību.
Sarežģītāka aina šovasar bija granulu tirgū. Vasaras vidū atsevišķos piedāvājumos granulu cena sasniedza 475 eiro par tonnu. Jūlijā KEM vērsās Patērētāju tiesību aizsardzības centrā un Konkurences padomē ar aicinājumu pastiprināti uzraudzīt nozares uzņēmējus. Sarunās ar AS “Latvijas valsts meži” tika panākta vienošanās par lielāku biomasas kurināmā pieejamību, bet sadarbībā ar nozari sākta godprātīgas granulu ražošanas iniciatīva. Septembra sākumā granulu pieejamība uzlabojās un cena no vasaras maksimuma samazinājusies līdz 300 eiro par tonnu. Taču vēl aizvien šī cena atpaliek no pagājušās sezonas cenas. Granulas kā pamata kurināmo izmanto ap 40 000 mājsaimniecību, kas ir 5 % no kopējā mājsaimniecību apjoma. Daļa mājsaimniecību šo sadārdzinājumu saviem spēkiem nespēs nosegt, tādēļ koalīcijas partneriem uz galda Nacionālā apvienība likusi piedāvājumu par mājokļa pabalsta palielināšanu, lai atbalstam varētu kvalificēties plašāks mājsaimniecību loks un segtu reālo izmaksu pieaugumu. Mājokļa pabalsta uzdevums ir palielināt līdzekļu apjomu, kas paliek cilvēkiem pēc tam, kad nomaksāti visi rēķini. Atbalsts īpaši nepieciešams pensionāriem, cilvēkiem ar invaliditāti, vientuļajiem vecākiem un ģimenēm ar bērniem. To var saņemt, vēršoties pašvaldībā.
Palīdzība mazāk aizsargātajiem ir mūsu pašcieņas jautājums
Siltumapgādes uzņēmumu gatavība ir būtiski uzlabojusies. Nozare ir veikusi investīcijas kurināmā dažādošanā, un tas ļauj elastīgāk reaģēt uz cenu svārstībām. Septembrī vidējais siltumapgādes tarifs Latvijā bija aptuveni 86 eiro par MWh, bet valstspilsētās ap 78 eiro par MWh. Ja ziema nebūs īpaši auksta, lielākajai daļai mājsaimniecību izmaksu izmaiņām vajadzētu būt mērenām.
Vienlaikus jāapzinās, ka aiz vidējā skaitļa var slēpties ļoti atšķirīgas situācijas. Mazās pašvaldībās vai siltumapgādes sistēmās, kur nav iespējams mainīt kurināmo vai tas iepirkts par neizdevīgākiem nosacījumiem, pieaugums var būt ievērojami lielāks. Tāpat vairāk samaksājuši cilvēki, kuri granulas iegādājās vasaras cenu maksimumā. Tāpēc svarīgi ir skatīties ne tikai uz vidējo tarifu valstī, bet arī uz konkrētām vietām un mājsaimniecībām, kur izmaksu slogs var kļūt nesamērīgs.
Mana pārliecība, ka atbalsta risinājumiem jābūt pieejamiem savlaicīgi. Kopā ar Labklājības ministriju sagatavots priekšlikums paplašināt mājokļa pabalsta pieejamību, rezervējot līdz 10 miljoniem eiro; nepieciešamā atbalsta gadījumā tam papildus varētu kvalificēties vēl aptuveni 28-38 tūkstoši mājsaimniecību.
Atbalsts energoaizsargātajiem lietotājiem
Veidojot 2026. gada valsts budžetu, par 5 miljoniem EUR tika samazināts aizsargāto lietotāju atbalsta programmas apjoms, samazinot atbalstu daļai daudzbērnu ģimeņu. Radusies situācija, ka finansējums nav pietiekams, lai nodrošinātu esošo atbalsta intensitāti līdz gada beigām. Taču apvienojot 2025. gada un 2026. gada ietaupījumus, kuri radušies, jo apvienotas ministrijas padotības iestādes, kā arī samazinātas personāla un pakalpojumu izmaksas 4,4 miljonu eiro apmērā, ļaus saglabāt atlaides elektrības rēķinos mājsaimniecībām, kurām izdevumu pieaugumu segt ir visgrūtāk.
Atbalsta saglabāšana ir īpaši nozīmīga, sākoties apkures sezonai. Daļai mājsaimniecību siltumapgādes izmaksu pieaugums var būt būtisks, pat ja valstī kopumā tas ir mērens. Saglabājot palīdzību elektrības rēķinu apmaksai, šīm mājsaimniecībām paliks vairāk līdzekļu citu ikdienas vajadzību segšanai.
Šis atbalsts 20 vai 25 eiro apmērā ģimenēm ir būtisks un to nedrīkst pārtraukt. Sākoties apkures sezonai, ir svarīgi nodrošināt cilvēkiem skaidrību par palīdzību, ar kuru viņi varēs rēķināties. Apkures sezonā mājsaimniecību grupām, kuras ir riska zonā, ir svarīgi nodrošināt, ka vairāk naudas paliek ikdienas vajadzībām.
Kādu vēl atbalstu varēs saņemt apkures sezonā?
Lai ar katru gadu mēs kļūtu stiprāki un drošāki par gaidāmo apkures sezonu, Enerģētikas ministrijā īsā laikā esam sagatavojuši vairākus atbalsta mehānismus, kas palīdzēs samazināt izmaksu slogu mājsaimniecībām gan šogad, gan nākotnē. Pieminēšu dažus.
- Vairāk nekā puse iedzīvotāju izmanto centralizēto apkuri, taču neuzturētas sistēmas nolietojas, kļūst neefektīvas un dārgas. Šogad ar Klimata un enerģētikas ministrijas atbalstu to uzlabošanai novirzīti vairāk nekā 55 miljoni eiro. Ar to nepietiks, tāpēc izstrādājam vēl divas secīgas programmas, katru 45 miljonu eiro apmērā, īpaši mazākām pašvaldību apkures sistēmām, kurām atbalsts iepriekš nav bijis pieejams.
- Ģimenēm ar individuālo apkuri septembrī pieejama aptuveni 20 miljonu eiro programma neefektīvu iekārtu nomaiņai pret mūsdienīgākiem un ekonomiskākiem risinājumiem – piemēram, nomainīt malkas katlu pret labāku granulu katlu, vai iegādāties siltumsūkni, drošībai saglabājot gāzes katlu. Īpaši padomāts par Goda ģimenēm, kurām atbalsts sasniedz līdz pat 85%. Programmu turpināsim pielāgot iedzīvotāju vajadzībām.
- Nevaram izslēgt arī vētras, plūdus vai tehnoloģiskus sarežģījumus. Tāpēc pašvaldībām sagatavota plūdu noturības stiprināšanas programma. Īpaši gribu izcelt iespēju iegādāties mazas jaudas sūkņus un ģeneratorus mājsaimniecību atbalstam krīzēs.
