Japānas māksla cauri gadsimtiem 0
Mākslas muzejā “Rīgas birža” Lielajā izstāžu zālē izstādē “Vēju ceļi kalnos” būs apskatāmi vairāk nekā 200 LNMM Japānas mākslas kolekcijas darbi, kas radīti laika posmā no 18. gs. līdz 20. gs. sākumam.
Neviena tik neliela zeme nav ietekmējusi pasaules kultūru tik plašā mērā kā Japāna. Haiku trīsrindes, ikebana ziedu kompozīcijas, tējas ceremonija, cīņas mākslas, dzenbudisms… Tās visas veidojušās, ne tikai gadsimtiem ilgi kopjot senču tradīcijas, bet arī smeļoties iedvesmu tuvībā dabiskajam.
Skaistums un dabiskums japāņiem ir viens jēdziens. Sūnām klāts akmens dārzs, laika un lietus nomelnējusi koka statuete vai plaisām klāta māla krūze – visam piemīt īpaša senatnes smarža un laika atstāts zīmogs. Prasme izveidot lietas, kas vienlaikus izskatās kā radušās pašas no sevis, Japānas kultūrā tiek vērtēta ļoti augstu. Un to vislabāk raksturo japāņu teiciens: “Māksla ir dabiskuma attēls.”
Ekspozīcijas kodolu veido japāņu krāsainie kokgriezumi, kuru vidū izceļami dažādu “ukijoe” žanru darbi – ainavas, kabuki teātra ainas, aktieru un skaistuļu portreti – slaveno Utagava skolas pārstāvju Ando Hirošige (1797 – 1858), Utagava Kunisada I (Tojokuni III, 1786 – 1865), Ičijusai Kunijoši (1797 – 1862) un citu meistaru darbi. Krājuma izlasi papildina dekoratīvi lietišķās mākslas paraugi – keramikas un porcelāna kolekcijas priekšmeti.
“Ukijoe” (“mainīgās pasaules ainas”) žanrs radies 17. gs. otrajā pusē Japānas toreizējā galvaspilsētā Edo. Tas ieguva lielu popularitāti un bija plaši pieejams, pateicoties iespējām to atkārtoti pavairot. “Ukijoe”, koka grebumu atspiedumus, veidoja trīs cilvēki – mākslinieks, kokgrebējs un atspiedējs, taču darbu kā to autors parakstīja tikai mākslinieks. Sākotnēji darbu radīšanā izmantoja tikai tušu, taču, virzienam attīstoties, darbus sāka veidot krāsainus – pēc iespiešanas uzklājot uz tiem krāsas ar otu. “Ukijoe” tehniku plaši izmantoja grāmatu ilustrāciju veidošanā.
